Andris Pārups: Rīga bez kapteiņa

No vairākiem pēdējā laika Rīgas domes lēmumiem atzīmēšu vien trīs, bet, manuprāt, būtiskākos – apstiprinājums nolaidīgas saimniekošanas turpināšanai rīdziniekiem piederošajā kapitālsabiedrībā „Rīgas satiksme”, lēmumu par Lucavsalas pārdošanu un Rīgas domes vadības impotenci dzīvojamā fonda problēmu risināšanā.

Par Rīgas satiksmi

Opozīcija, „Nacionālās apvienības” un „Vienotības” ierosinātajā ārkārtas sēdē par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem kapitālsabiedrībā „Rīgas satiksme” un lēmumprojektu atbrīvot no amata uzņēmuma valdi, netika saklausīta.
Izrādās, ka pašreizējam kapitālsabiedrības pārvaldniekam N.Ušakovam un viņa domubiedriem pilnīgi nerūp tas, ka uzņēmums neprot pareizi aprēķināt cenas, pretlikumīgi ziedo, pārkāpj degvielas iepirkumu procedūras, apejot likumdošanas prasības iepirkumu jomā, dāsni sponsorē valdošā bloka partijas biedru vadīto arodbiedrību, valdošā bloka partijas biedri tiek pie iespaidīgiem līgumiem par „svarīgu” pētījumu veikšanu. Tas viss, izrādās, ir absolūti pieņemami. Un valde var turpināt „kvalitatīvo” darbu.

Katrs pats sev var atbildēt uz jautājumu „kam tas ir izdevīgi”. Iespējams, kādam, kuru reitingi dramatiski ir samazinājušies (Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultāti) tuvojošos vēlēšanu gaisotnē un ir nepieciešams izvērst aktīvu pozitīvisma propagandu. Vai varbūt bailes, ka kļūdu atzīšanu vēlētājs atzītu kā vājuma izrādīšanu, kas nepiestāvētu sabiedrisko attiecību uzpucētajiem pilsētas atslēgu turētājiem?

Tomēr, lai konstruktīvi izvērtētu Valsts kontroles ziņojumu, ārkārtas sēdē valdošais bloks pat neizrādīja gatavību izvērtēt kaut vai nedaudz, vai izvirzītie pārmetumi ir vietā, kas un kā būtu uzlabojams jomās, ko Valsts kontrole izvirza uzņēmumam. Tā vietā sociālajos medijos N.Ušakovs ar „ķeriet zagli” līdzīgiem lozungiem rāda ar pirkstu citu virzienā (bankas „Citadele” pārdošana process), par ko, protams, ir jārunā, bet citā vietā un citā laikā. Skaidrs, ka šīs taktikas vienīgais mērķis ir slēpties no kliedzošiem pārkāpumiem paša pārvaldītajā saimniecībā.

Par Lucavsalu

Pēdējā Domes sēdē valdošajam blokam draudzīgā unisonā balsojot „par” tika pieņemts lēmums par Lucavsalas pārdošanu (vai precīzāk 102,9 ha). Protams, netika saklausīti mazdārziņu īpašnieki, bet kas ir vēl traģiskāk – izskatījās, ka valdošajam blokam pat neinteresē, kāda Lucavsala būtu nepieciešama rīdziniekiem nākotnē. Jā, tieši rīdziniekiem, par kuriem tik klišejiski pēdējā laikā iestājas Saskaņas centrs un Gods Kalpot Rīgai (sic!). Jā, piekrītu, ka šobrīd Lucavsala atbilst degradētas vides pazīmēm, jā, tā ir bez atbilstošiem inženierkomunikāciju pieslēgumiem, bet šie kritēriji noteikti nevar būt galvenie, kad izšķiras būtisku pilsētas zemju liktenis.

Iespējams, rīdziniekiem Lucavsalu būtu interesanti redzēt kā izglītības un sporta pasākumiem veltītu salu Rīgas centrā (un kas notiks ar bērnu un jaunatnes centra „Rīdzene” smaiļošanas un kanoe airēšanas bāzi, kurā trenējas vairāk kā 200 bērnu, vai tā var neiederēties jaunajā salas veidolā?), bet varbūt rīdzinieki to vēlētos redzēt kā kultūras un izklaides vietu.

Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Un šobrīd tas viss ir likts zem izsoles āmura, un mēs riskējam nākotnē tur ieraudzīt rīdziniekiem nepieejamu salu, ko ierobežos daudzstāvu apbūves sētas un apsardzes posteņi. Jāpiebilst, ka šie nav vienīgie pilsētas īpašumi, kas tiek nodoti, pēdējā laikā tempu uzņēmušai, pilsētas īpašumu atsavināšanai.
Turklāt Domes sēdes laikā Īpašuma departamenta direktors pat nespēja atbildēt uz jautājumu, kāda būt minimālā cena šim īpašumam, zem kuras Rīgas dome pilnīgi noteikti nepārdotu šo īpašumu.
Patiešām mulsinoši, nemaz nerunājot par „sakopto” Lucavsalas ziemeļu daļu, ko vēl pāris gadus atpakaļ kāds attīstītājs tika iecerējis pārveidot par darījumu centru. Nu ko, pēc pāris gadiem tas varētu būt vēl izdevīgāk, jo pilsēta par saviem līdzekļiem šo salas daļu būs jau attīstījusi.

Par dzīvojamo programmu

Ne mazāk akūts jautājums ir Domes bezspēcība dzīvojamo ēku būvniecības jautājumā. Uzbūvēto ēku m2 skaits Rīgā pat nesasniedz pusi no 2004.gada līmeņa. Fakts. Bet rindā uz dzīvojamo platību gaida 4612 ģimeņu. Nesen valdošā koalīcija bez jebkādām diskusijām un jautājumiem „Rīgas pilsētbūvnieks” vadībai Domes sēdē atbalstīja „Rīgas pilsētas dzīvojamā fonda attīstības programma 2014.-2020.gadam”. It kā viss skaisti, ir plāns un programma, tomēr saturs neatbilst formai.

Programma nerunā par to, kā tiks risināta visas dzīvokļu rindas problēma, vai tā tiks dalīta posmos, kādi ir programmas īstenošanas termiņi, cik liels finansējums būtu nepieciešams dzīvojamā fonda kopējais programmai, kas tiktu īstenots programmas 1.kārtā un kas – pārējās, vai un cik lielā mērā „Rīgas pilsētbūvnieks” ir spējīgs piesaistīt finansējumu dzīvojamā fonda programmu realizācijai, kāda ir izdevīgākā darījuma finansējuma struktūra, kā tas ietekmēs uzņēmuma maksātspēju, pašvaldības budžetu, un vai var izrādīties, ka būs nepieciešami papildus līdzekļi, kādi projekta īstenošanas riski ir jāņem vērā, uzsākot šī projekta īstenošanu, vai šie riski ir izteikti kvantitatīvi. Šo visu var aprēķināt vēl pirms konkursa izsludināšanas.

Tā vietā 56 lapas garais „ūdeņainais” dokuments vien ir spējis pateikt, ka būvēs 6 ēkas, par summu, kuru „Rīgas pilsētbūvnieks” nezina, pat kur ņemt un cik paši var atļauties. Pie kam, „Rīgas pilsētbūvnieks” plāno būvēt tādas ēkas, kurās dzīvokļu platības (piedāvājums) neatbilst iedzīvotāju norādītajam telpu (istabu) veidam (pieprasījums), kādā iedzīvotājiem realitātē vēlētos dzīvot.

„Nacionālā apvienība” lūdza domes deputātus balsot pret šī dokumenta apstiprināšanu, ar lūgumu pārstrādāt to pēc būtības, bet atkal.. nē, valdošo koalīciju viss apmierina, ar dzīvojamo platību un procesa pārvaldību mūsu pilsētā „viss ir kārtībā”.

Rezumējot – šī brīža Domes vadības īstenotā politika atgādina kuģi bez kapteiņa, kas dreifē pagaidām stabilos ūdeņos, ko nodrošina valdības makroekonomiskās stabilitātes kurss un pozitīvā ārējās ekonomiskās vides konjuktūra.
Tomēr tas, ka kuģa vadības komanda neredz kuģa korpusā „sūces” („Rīgas satiksme”, budžeta deficīts), ignorē pasažieru komfortu (dzīvojamo ēku trūkums, bērnudārzu nepieejamība), izpārdod rezerves daļas (īpašumus), un rīko nebeidzamas dzīres uz klāja, par to vajadzētu sākt uztraukties, jo vētru kuģis var nepārdzīvot, un, labākajā gadījumā, uzskriet uz sēkļa.

Andris Pārups
NA Rīgas domes deputāts