Gardovskis: “Ķīmija, fizika un bioloģija ir jāmācās!”

Tiesa, šobrīd jaunietis var izvēlēties – vai nu likt eksāmenu vienā, vai otrā priekšmetā. Un tie ir vien daži simti no vairāku tūkstošu skolēnu skaita Latvijā. Vēl pirms pāris gadiem savās prasībās un atlasē bijām daudz stingrāki – prasījām uzrādīt vērtējumu abos eksāmenos. Proti, ja vēlies kļūt par ārstu, gatavojies savlaicīgi un kārto abus eksāmenus – gan bioloģiju, gan ķīmiju, papildus valsts obligāti noteiktajiem centralizētajiem eksāmeniem. Diemžēl realitāte pēdējos gados lika ieviest izmaiņas – ar vien mazāk bija tādi jaunieši, kas būtu gatavi likt abus eksāmenus, turklāt arī citas augstskolas sāka samazināt savas uzņemšanas prasības, mazinot kopējo prasību līmeni uzņemšanā visā valstī. Iebildumi par šādiem mīkstinošiem soļiem nesekoja arī no uzraugošajām valsts institūcijām.

Kā liecina mūsu novērojumi, organizējot sagatavošanās kursus, joprojām ļoti augsta interese ir par bioloģiju. To ik gadu RSU kursos, paralēli vidusskolas stundām, apgūst vairāk nekā 500 jauniešu. Tiesa, ir kritusies interese par ķīmiju, ko iepriekšējo 500 vietā apmeklē ap 400, kas tomēr joprojām ir vērtējama kā augsta interese. Lielā interesi arī parāda pretējo – skolēniem skolās pietrūkst papildus zināšanas šajos priekšmetos.

Krītas ne tikai jauniešu zināšanu līmenis bioloģijā un ķīmijā, bet arī fizikā. Jau sākot ar jauno studiju gadu RSU būs spiesta veidot papildu nodarbības fizikā, izmantojot savus mācībspēkus, lai panāktu vienādu zināšanu līmeni fizikā starp visiem medicīnu studējošajiem jauniešiem. Pagaidām vērtējums fizikā nav izšķirošs, lai iekļūtu medicīnas studiju grupās, bet tomēr fizika ir būtiski nepieciešama profesionāla ārsta izglītībā, lai izprastu dabas un cilvēka fizikālās likumsakarības.

Ko no tā secināt? Lai kādas būtu diskusijas par to, kā veicināma skolēnu interese par dabas zinātnēm – ar eksāmenu kā „pātagu”, vai interesi un aizrautību stundu laikā kā „burkānu”, realitāte parāda, ka gan jauniešu skaits, kas kārto centralizētos eksāmenus fizikā, ķīmijā un bioloģijā, ar katru gadu krītas. Krītas arī šo disciplīnu zināšanu līmenis skolēnu vidū, kuri šajos priekšmetos nekārto centralizētos eksāmenus. Rezultātā papildu slogs ir jāuzņemas augstskolām – gan ieguldot papildu darbu un resursus, lai „lāpītu caurumus” jauniešu zināšanās, gan pārskatot uzņemšanas prasības, lai gan absolventa diploma kvalitāte ir jāsaglabā līdzšinējā augstākajā līmenī.

Kāds ir risinājums? Jaunieši ir pragmātiski un izvēlas apgūt tos priekšmetus, kas viņiem sola ātrus un vieglus panākumus karjerā. Kur savā ikdienā Latvijas kontekstā viņš var redzēt fizikas, bioloģijas un ķīmijas pielietojuma jēgu? Priekšmetu popularizēšana ir jāveic ne tikai skolām un augstskolām, bet uzņēmumiem, kuros attiecīgo profesiju pārstāvji varēs veidot savu karjeru. Un būsim arī atvērti pasaulei, tāpēc nav arī jābīstas uzsvērt, ka šīs zināšanas ir konvertējamas globālajā darba tirgū ārpus Latvijas robežām.”

Foto: publicitātes