C hepatīta ārstēšana joprojām nav pieejama nozīmīgai daļai pacientu

Lai arī C hepatīta ārstēšanai atvēlētais budžets sasniedzis 15 miljonus eiro un pacientiem beidzot pieejama mūsdienīga, efektīva un valsts kompensēta terapija 100% apmērā, daļa saslimušo joprojām nekvalificējas šim ārstēšanas plānam. Viņiem atliek vai nu gaidīt stāvokļa pasliktināšanos, vai veikt izmeklējumus un ārstēšanos par pašu līdzekļiem, nereti riskējot ar veselību. 

Šobrīd valsts apmaksātā terapija tiek kompensēta 100% apmērā F4, F3 un F2 fibrozes pacientiem – tiem, kam vīrusa izraisītie aknu bojājumi skalā no 0-4 ir smagi un vidēji smagi. “Vieglāk” slimajiem pacientiem šobrīd valsts apmaksātu ārstēšanos nepiedāvā.

“Pastāv visi priekšnosacījumi, lai atceltu pastāvošos ierobežojumus C hepatīta ārstēšanai Latvijā un pacientam vairs nebūtu jānonāk situācijā, kur neesi gana slims, lai sāktu ārstēt nopietnu, hronisku infekcijas slimību. Iepriekš nepietiekamais valsts finansējums lika prioritizēt pacientus un sākt ar tiem, kam slimība bija vissmagākajā stadijā. Šobrīd mediķi ziņo, ka trīs smagākās pacientu grupas no piecām ārstēšanu jau ir uzsākušas, un jauns šo fibrozes stadiju pacientu pieplūdums nav sagaidāms. Līdz ar to vairs nav pamata neārstēt arī tos, kas ar hepatītu inficējušies nesen,” – tā 27. jūlija diskusijā “Par dzīvi bez C hepatīta” norādīja C hepatīta pacientu apvienības vadītājs Kristaps Kaugurs. “Pacientam ir svarīgi dzirdēt skaidru valsts redzējumu par to, kad tiks atvērta iespēja ārstēties visiem, kam tas nepieciešams. Šobrīd, tieši neziņas dzīti, pacienti aptuveni trešdaļā gadījumu ir spiesti riskēt un iegādāties medikamentus tādās valstīs kā Bangladeša, Indija vai Ēģipte. Cilvēki ir spiesti pirkt kaķi maisā, internetā, bez jebkādām garantijām. Turklāt risks ir nevis daži desmiti eiro, bet gan paša dzīvība.”

Arī klātesošie ārsti apstiprināja, ka nav pamata mākslīgi uzturēt ierobežojumus un nesniegt ārstēšanu būtiskai daļai pacientu, īpaši, ja finansējums atļauj palielināt ārstēto pacientu apjomu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs-hepatologs Pauls Aldiņš klātesošajiem jautāja, “vai beidzot nav pienācis laiks domāt par to, ka ārstēsim visus pacientus?” Ārsts aicināja arī pārdomāt ārstēšanas sistēmas vienkāršošanu, piedāvājot daļu atbildības novirzīt ārstu palīgiem, tādejādi atslogojot ārstus un padarot viņus pieejamākus plašākam pacientu lokam.

C hepatīta pacientu apvienība norāda uz vairākiem “pudeles kakliem” C hepatīta ārstēšanas sistēmā, no kuriem visstraujāk jārisina ārstu un ierēdņu pārslogotības un izmeklējumu nepieejamības jautājums. “Pacientiem ir jāgaida rindā vairāki mēneši uz plānotu regulāru vizīti. Nepieciešamo valsts apmaksāto izmeklējumu saņemšana ir tik nesakārtota, ka tie, kas var to atļauties, tiek sūtīti izmeklējumus veikt privātajās klīnikās. Savukārt birokrātiskas izziņas saņemšana par to, ka valstij joprojām ir gana līdzekļu, lai uzsāktu kārtējo terapiju, aizņem pārāk daudz laika.” – tā Kristaps Kaugurs.

Jana Feldmane  (Veselības ministrija) un Zinta Rugāja (Nacionālais veselības dienests) gan norādīja, ka iestāžu kapacitāte tiek arvien palielināta, un nepieciešamības gadījumā lēmumu par valsts kompensāciju var iegūt pat dažu dienu laikā. Savukārt ārstējošo ārstu un izmeklējumu pieejamību plānots risināt, daļu ārstēšanas pārceļot uz reģioniem – pašreiz gatavību ārstēt C hepatīta pacientus izrādījušas Liepājas un Daugavpils reģionālās slimnīcas, uzrunātas ir vēl vairākas. Pirms pirmo pacientu uzņemšanas tām gan vēl jāatrisina virkne jautājumu.

Pagaidām F1 un F0 fibrozes stadiju pacienti var gaidīt, līdz viņi būs gana slimi, lai kvalificētos valsts apmaksātajai terapijai, pirkt Latvijā reģistrētās, patentētās zāles par savu naudu, vai arī iegādāties ES nereģistrētus medikamentus no trešās pasaules valstīm. Jāņem gan vērā, ka, izvēloties pēdējo risinājumu, pacients uzņemas pilnu atbildību par paša iegādāto, un viņa tiesības neaizsargā ne Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ne citas iestādes.

Šobrīd Latvija sekmīgi pilda plānu, lai sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas nosprausto mērķi – izskaust C hepatītu līdz 2030. gadam. Tā kā konkrētus solījumus nākotnei neviens no VM un NVD pārstāvjiem nesniedza, atliek cerēt, ka C hepatīta ārstēšana būs prioritāte arī 13. Saeimas laikā.

Foto:publicitātes