Cilvēkiem NEPATĪK laika grozīšana

Viss mainās līdz’ ar pavasari – mēteļi noslēpjas skapju dzīļumos, dodot vietu krasainām, planām drēbēm, cilvēku neapmierinātie ģīmji kļūst smaidošas sejas, visādas radībiņas atmostas no ziemas miega un vispārēja gaisotne pārpildas ar skaņām un siltumu. Taču šīs nav vienīgās nianes, kuras ieteikme dzīves ritmu. Nav jāaizmirst, ka pulksteņu pārgriešanai arī ir nozīmīga loma.

Pēc 1981.gadā Latvijā ieviestās tradīcijas, naktī no marta pedējās sestdienas uz svētdienu pulksteņa rādītājs ir jāpārgriež par vienu stundu uz priekšu.

No pirmā acu uzmetiena tas it kā nekas nav. Viena stunda – hā! – tīrais nieks. Taču, būtībā, šīs 60 minūtes diezgan pamatīgi ietekmē cilvēku bioritmu.

Balstoties uz 2010. gadā veiktās aptaujas datiem, tikai 27-30% iztaujāto respondentu nejūt ar pulksteņa pārgriešanu saistītās pārmaiņas viņu labsajūtā. Pārējie aptaujātie, savukārt, pauž negatīvo attieksmi pret notiekošo, teikdami, ka patreiz piecelšanās no rīta sagādā daudz grūtību, dienas režīms ir izjaukts un novērojams krass enerģijas kritums dēļ neizgulēšanās. (Īpaši neveicās tiem, kuri pēc rakstura ir pūces).

Visvairāk par pārmaiņām raizējas mammiņas. Interneta forumos bieži var novērot trauksmes pārpilnās jauno mammiņu diskusijas par to, kā lai tiek galā ar mazuļiem, kuri ir pieraduši gulēt un ēst pēc vecās laika kārtības.

Tiek tiešām – ko lai dara, lai pirmās pāris jaunā režīma nedēļas nepārvērstos par murgu?

Atbilde ir viennozīmīga – jāsāk jau iepriekš pamazām gatavoties, t.i., agrāk iet gulēt un celties.

Krievijā, piemēram, skolās un dažādās darba iestādēs tiek izveidota vesela adaptācijas programma – tiek mainīti darba laiki, ļaujot skolēniem/darbiniekiem nākt par vienu vai pat divām stundām vēlāk nekā ierasts.

Laimīgajā kārtā pierast pie jauna režīma nav tik grūti kā no sākumā liekas. Tā ka atliek tikai nedaudz paciesties un censties raudzīties uz visu pozitīvi. Galvenais taču, ka bargā ziema ir galā!

Autore: Ksenija Kumačova