Atklāta vēstule par vārdu un darbu saskaņu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietā

Atklāta vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

2013.gada 23.novembrī Jūs, Valsts prezidenta kungs, publiski teicāt sekojošo: “Aicinātu visus pārdomāt, ko viņš ir darījis, kā rīkojies, lai pēc sērām varētu sākt praktiski rīkoties, jo šīs tomēr ir gadījums, kas jāsauc skaidri, ka tā ir milzīgā skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība. Tā attiecīgi arī būtu jārīkojas. [..] Mums jāmaina daudz kas pamatos, jo normāla pasaule pēc šādiem notikumiem neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgas personas, kas ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā, kas būtu ļoti vēlams arī šeit, pie mums”.

Ir pagājušas 88 dienas no Zolitūdes traģēdijas, pietiekami ilgs laiks, lai no skaistiem un patētiskiem vārdiem pārietu uz vienkāršiem, bet praktiskiem darbiem, kas nevis novilcinātu, bet pasteidzinātu Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un atvieglotu jau tā lielo sāpju slogu, kādu izjūt šajā traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki. Tāpēc atklātā vēstulē jums, kā šīs valsts augstākajām amatpersonām, trīsdesmit četru cietušo vārdā, kurus šobrīd pārstāvu, uzdodu jautājumus, uz kuriem ceru saņemt operatīvas un argumentētas atbildes.

1. Ko Jūs, Valsts prezidenta kungs, pēc Zolitūdes traģēdijas praktiski esat izdarījis, lai pamatos izmainītu mūsu valsti? Vai un kādas likumdošanas iniciatīvas Jūs pēc Zolitūdes traģēdijas esat īstenojis? Kā tās ir iespaidojušas Zolitūdes traģēdijas efektīvāku izmeklēšanas gaitu?

2. Kā Jūs, Ministru prezidentes kundze, skaidrotu to, ka uz izmeklēšanas laiku visas Latvijas sabiedrības drošības interesēs nav apturētas licences būvkompānijai, kura ne tikai ir bijusi iesaistīta Zolitūdes traģēdijā, bet arī valsts simbola – Rīgas pils nodegšanā? Lūdzu sniegt skaidrojumu, kādos tad gadījumos uz izmeklēšanas laiku būtu jāaptur licence būvkompānijai, ja Zolitūdes traģēdija nav bijis pietiekams pamats? Lūdzam izskaidrot mums , kāpēc šie nav pietiekami spēcīgi iemesli licences apturēšanai uz izmeklēšanas laiku, lai neapdraudētu sabiedrību kopumā? Vai šāda sabiedrības interešu ignorēšana liecina par tiesisku valsti?

3. Kāpēc jūs, kā divas augstākās valsts amatpersonas, neesat sabiedrībai sniegušas nekādu skaidrojumu par to, ka Iekšlietu ministra posteni patreizējā valdībā ieņem persona, kura, iespējams, savu pirmo miljonu ir nopelnījusi krāpjoties? Vai klusēšanas taktika un izvairīšanās no tiešas atbildes ir tiesiskas valstij piedienīga valsts amatpersonu rīcība?

4. Kā zināms, Zolitūdes traģēdijā iesaistītā Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ir būvkompānijas ReRe īpašnieka Didža Putniņa sieva. Acīm redzams interešu konflikts, bet nekādas rīcības no valsts tiesībsargājošo instanču puses. Kāpēc joprojām nav nekādas pārbaudes, cik valsts pasūtījumus šādi interešu konfliktā esoši cilvēki ir saņēmuši un kāpēc tas ir izdevīgi sabiedrībai kopumā?

5. Kāpēc izmeklēšanas galvenie akcenti ir pārcelti uz ekspertīzēm, bet Jūsu, Valsts prezidenta kungs, emocionālajā runā piesauktie ‘’zīmogu licēji’’ un patiesā labuma guvēji brīvi turpina savu darbību, kuras rezultātā notika lielākā traģēdija Latvijas vēsturē?

Sabiedrība un cietušie gaida nevis diplomātiskas atrunas un atbildības novelšanu vienam uz otra pleciem, bet konkrētu rīcību, kas parādītu, ka Latvijas valstij tās cilvēki nav vienaldzīgi. Patreizējā situācija, diemžēl, liecina, ka valsts atmiņa ir īsa un tās pilsoņu ciešanas nav īstais mērs, lai kardināli mainītu lietu būtību. Mani klienti, trīsdesmit četri Zolitūdes traģēdijā cietušie, cilvēki, kuri ir zaudējuši savus tuviniekus, pārcietuši fiziskas un joprojām piedzīvo garīgas ciešanas, vēlas skaidru atbildi, kad tieši Jūsu izteiktie vārdi kļūs par darbiem.