75% Latvijas skolēnu mācībās gribētu lietot sociālos tīklus

Visbiežāk Facebook, Twitter, Draugiem.lv un citu tīklu priekšrocības mācībās skolēni saredz situācijās, kad dažādu iemeslu dēļ ir jākavē skola un stundām jāseko līdzi attālināti. Tā var ātri uzzināt jaunāko mācību vielu, saņemt konsultācijas, skolotāja komentārus un informāciju par mājasdarbiem. Tāpat skolēni virtuālajā vidē vēlētos veidot domubiedru grupas, diskusijas un “prāta vētras”, apspriežot gan mācību vielu, gan kopīgus klases izklaides pasākumus, – tā noskaidrots “Samsung Skola nākotnei” skolēnu aptaujā.

Teju ceturtā daļa jeb 36% skolēnu sociālos tīklus novērtē kā labu platformu, kurā meklēt mācībām noderīgu lasāmvielu, apskatīt video, fotogrāfijas un klausīties tematiskus audioierakstus jeb “podkāstus”. Līdzīgs skaits respondentu tajos izvēlētos spēlēt izglītojošas datorspēles, piedalītos pēcstundu konsultācijās un sazinātos ar dažādu nozaru ekspertiem. Tomēr tikai 13% skolēnu paši ir ieinteresēti veidot digitālus mācību materiālus.

Skolotāji, apgūstot digitālās prasmes, var daudzveidot mācību metodes un veidot radošus, mūsdienīgus un zinātkāri veicinošus mācību materiālus. “Skolēniem ir interesanti pildīt uzdevumus tiešsaistē un darboties neierastā vidē. Valda Zālīša sākumskolas skolotāji sociālajos tīklos jau veido aptaujas, piemēram, par Jāņa Poruka biogrāfiju un “Kauju pie Knipskas”, kā arī strādā pie 6.klases bloga. Sociālie tīkli palīdz mums motivēt skolēnus mācīties, un tas viņiem ir arī labs treniņš informācijas atlasē, izvērtēšanā un viedokļa formulēšanā. Tomēr skolotāju izaicinājums ir sociālajos tīklos izstrādāt uzdevumu vērtēšanas sistēmu, pretējā gadījumā skolēnu interese zūd,” komentē Valda Zālīša sākumskolas skolotāja un “Samsung Skola nākotnei” dalībniece Anna Lavrecka.

Lai arī skolēni labprāt sazinātos ar skolotājiem sociālajos tīklos un katrs trešais izvēlētos sekot savam skolotājam, tomēr vairums skolēnu (67%) negribētu, lai skolotāji sekotu viņiem. Jauniešu vidū dominē viedoklis, ka ar skolotāju jākomunicē tikai skolā un situācijās, kas saistītas ar mācībām. Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto skolēnu uzskata, ka sociālie tīkli ir viņu privātā telpa, kas nav domāta skolotājiem, un skolēni nevēlas viņiem atklāt savas domas un uzskatus par personiskām tēmām.

“Aptaujas dati un skolēnu izteikumi norāda uz joprojām maldīgo priekšstatu, ka internets un sociālie tīkli ir privāta vide, kurā publicēto redz tikai slēgta draugu grupa. Vienmēr ir iespēja, ka viņu ierakstu pārpublicē, pārsūta vai pārkopē, tā zibens ātrumā sasniedzot cilvēkus, kuriem viņi vismazāk būtu gribējuši savu vēstījumu adresēt. Internets un sociālie tīkli ir publiska telpa, kurā visi var uzzināt visu. To apzinoties, skolēni sapratīs, ka skolotāju vai vecāku izslēgšana no draugu loka vēlamo rezultātu nedos,” komentē “Net-Safe Latvia” Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Aptuveni katrs desmitais Latvijas skolēns jau seko kādam skolotājam sociālajos tīklos. Retāk skolotājiem sociālajos tīklos seko puiši. Savukārt meitenes (80%) biežāk nekā puiši (67%) nevēlētos, lai skolotāji sekotu viņu personīgajiem kontiem.

Aptauja veikta šā gada februārī skolotāju digitālās mācības programmas “Samsung Skola nākotnei” ietvaros. Portālā Draugiem.lv anketu aizpildīja 713 skolēni vecumā no 12 līdz 18 gadiem.