63% iedzīvotāju darba vietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīgas

Lai pievērstu uzmanību ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmei laimīgas ģimenes veidošanā, un aktualizētu darba devēju, valsts un pašu strādājošo atbildību un aktīvu rīcību ģimenes stiprināšanā, aizsākta informatīvāakcija “Darbābērni”.

“Es neredzēju kā mani bērni izaug – tie ir vārdi, ko mūsdienās dzirdam pārāk bieži,” uzsver “Amigo iniciatīvas laimīgai ģimenei” vadītāja Inga Akmentiņa –Smildziņa, norādot, ka ģimenei draudzīga un pretimnākoša darba vide ir būtiska, lai, pirmkārt, radītu un, otrkārt, saglabātu laimīgu ģimeni. Tomērstrādājošie Latvijas vecāki bieži saskaras ar negatīvu attieksmi no darba devēja puses tieši tajos brīžos, kad ģimenes un darba dzīvē trūkst līdzsvara un rezultātā cieš gan ģimenes laime, gan arī darba kvalitāte. Baidoties zaudēt darbu, ģimenes cilvēki bieži neuzstāj uz savu tiesību ievērošanu.

Puse strādājošo vecāku saskaras ar ģimenēm nedraudzīgu attieksmi

Gandrīz puse darbinieku, kuru ģimenē aug bērni, ir saskārušies ar negatīvu attieksmi no darba devēja puses. Visbiežākie tās iemesli ir darba devēju iebildumi pret vecāku prombūtni bērnu slimības laikā, nevēlēšanās dot brīvdienas ģimenei būtiskos dzīves brīžos – kā 1. septembris vai bērna piedzimšana, kā arī negatīva attieksme pret jaunajām māmiņām kā potenciālajām darbiniecēm, liecina aptauja.

Tikai neliela daļa vecāku izmanto likumā noteiktās tiesības un vēršas pret darba devēju pārkāpumiem, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) apkopotā informācija. Biežākās darbinieku sūdzības ir par darba algas neizmaksāšanu, kas tiešā veidā ietekmē ģimenes labklājību un ikdienas vajadzību apmierināšanu. Turklāt sūdzības par darba devēju lielākoties Valsts darba inspekcijai tiek iesniegtas, un tiesvedības procesi tiek uzsākti tikai tad, kad darba attiecības jau ir izbeigtas. Tas apliecina, ka darbavietas saglabāšana ir būtiskāka nekā cīņa par savām tiesībām.

Vērtīgākais ģimenēm –elastīgs darba laiks, brīvdienas kritiskās dzīves situācijās

Lai veiksmīgi savienotu darba un ģimenes dzīvi, darbinieki no darba devēja vēlētos sagaidīt gan papildu brīvdienas ģimenei nozīmīgos brīžos, gan elastīgu darba laiku – iespēju strādāt no mājām vai attālināti, pusslodzes darba iespējas un īsākas darba dienas vasarās. Vairāk nekā trešdaļa (40%) darba ņēmēju uzskata, ka ģimenēm ar maziem bērniem būtu jānodrošina arī papildu materiālais atbalsts jeb papildu bonusi, kas izmantojami ģimenes nodrošināšanā un iespējas kopā ar ģimeni piedalīties darbavietas organizētos pasākumos.

Savas darbavietas kā ģimenēm draudzīgas vērtē 45% strādājošo, kas apliecina, ka būtiska daļa Latvijas darba devēju attīsta ģimenēm draudzīgas darba kultūras tradīcijas, rūpējas par darbinieku labsajūtu un sniedz atbalstu arī ģimenes dzīvē sarežģītos brīžos. Ģimenei draudzīgas kultūras veidošanā svarīga ir darba devēja un darbinieka mijiedarbība – darba devējs var nodrošināt atbilstošus apstākļus, bet darbiniekam jāspēj sakārtot savas prioritātes, lai rastu sev un piemērotākos risinājumus darba un ģimenes dzīves apvienošanai.

“No savas pieredzes varu teikt, ka ir daudz vieglāk koncentrēties darbam, ja darba devējs izrāda atbalstu to jautājumu risināšanai, ar ko vecāki saskaras ikdienā – bērni jāaizved pie ārsta, svinīgie pasākumi bērnudārzā vai skolā, pašdarbības pulciņu koncerti – lielākajā daļā gadījumu tas viss norisinās darba laikā. Ja ir iespēja vienoties, ka darbus var paveikt attālināti vai citā dienā, uzkavējoties ilgāk – darba kvalitāte   necieš,  bet  sajūta, ka esmu bijusi blakus bērniem viņiem svarīgos brīžos, sniedz iekšējo mieru un vajadzīgo līdzsvaru starp  mammas un profesionālajiem pienākumiem.

Gan pasaulē veikti pētījumi, gan Latvijas uzņēmumu pieredze liecina, ka šādi šķietami sīkumi stiprina darbinieku lojalitāti un darba devējs nekādā ziņā nebūs zaudētājs,” teic viena no akcijas “Darbā bērni” iniciatorēm Kristīne Hermane.

“Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj apvienot veiksmīgu, atbildīgu uzņēmējdarbību ar ģimenei draudzīgu attieksmi,” teic Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa. LM novērojumi liecina, ka tās piešķirtais “Ģimenei draudzīgs komersanta” statuss kopš iniciatīvas iedibināšanas 2004. gadā apvieno uzņēmumus, kas īsteno labo praksi ne tikai attiecībā uz uzņēmuma mikrovidi, bet arī uz visu sabiedrību kopumā. Ģimenei draudzīgi komersanti nodrošina gan telpu pieejamību bērniem un ģimenēm, gan daudzveidīga atbalsta kopumu ģimenes un darba dzīves līdzsvaram – elastīgas darba formas un attālinātā darba iespējas, sniedz papildu materiālu atbalstu un organizē pasākumus darbiniekiem un to ģimenēm. Ģimenei draudzīgie uzņēmumi izglīto savus darbiniekus par veselīgu dzīvesveidu un veicina to, tāpat arī īsteno sociālās aktivitātes plašākas sabiedrības labā.

Nu jau piecus gadus statuss tiek piešķirts sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kā mērķis ir stiprināt reģiona ilgtspējīgu attīstību un starptautisku konkurētspēju, uzņēmumiem, valsts pārvaldei un nevalstiskām organizācijām sistemātiski paaugstinot izpratni par atbildīga biznesa jautājumiem. 2014. gadā gan “Ģimenei draudzīga komersanta statuss” piešķirts 15 uzņēmumiem no 47, kuri pieteicās šāda statusa izvērtēšanai. Lai gan kopš 2007. gada to  kopumā saņēmuši 25 dažādu nozaru uzņēmumi, LM ir pārliecināta, ka Latvijā ir daudz vairāk uzņēmumi, kuri atbilst statusam “Ģimenei draudzīga komersants”, aicinot tos nākamgad piedalīties Ilgstpējas indeksā un tādējādi apliecinot savu līdzdalību ģimenes vērtību stiprināšanā.

Foto: publicitātes