60% iedzīvotāju satraukti par dziesmas nozīmes samazināšanos

Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, SKDS veiktā aptauja* norāda – Latvijas iedzīvotāji sevi joprojām uzskata par dziedātāju tautu, tomēr 60% uztraucas par dziesmas lomas samazināšanos pēdējo gadu laikā. Tai pat laikā 70% iedzīvotāju rūp dziedāšanas tradīciju pārmantošana un ir svarīgi, lai bērni Latvijā turpina dziedāt. Pierādījies, ka bērni, kas uzauguši ģimenēs, kurās ir ar dziedāšanu saistītas tradīcijas, daudz biežāk dzied, paši pieauguši būdami. Kā dziesmas mīlestību nodot jaunajām paaudzēm un kā tajā var palīdzēt tehnoloģijas, komentē mūziķe Ilga Reizniece, diriģents Jānis Ozols un digitālā mūzikas skolotāja Solfeg.io autore Lauma Kazaka.

Mīlestība uz dziesmu un pārliecība par sevi kā dziedātāju top, atrodot dziesmai vietu ikdienā. Piemēram, dziesmas tradīcija ģimenē paaugstina varbūtību dziedāšanai pie Jāņu ugunskura no 11% uz 48%, himnas dziedāšanu no 25% uz 46%, jubilāra apsveikšanu ar dziesmu no 26% uz 68%.

Dziedāšana – efektīva bērna attīstības veicināšanai

Folkloras skolotāja un mūziķe Ilga Reizniece, kas uzsver, ka pirmkārt ir nevis vijolniece vai pedagoģe, bet gan mamma, stāsta: “Dziedāšana ir viena no labākajām lietām, ko darīt kopā ar mazuli. Dziedāšana attīsta dažādas bērna spējas, paātrina valodas apguvi, nostiprina atmiņu. Dziesma dziedina – tā nav tikai vārdu spēle latviešu valodā.” I. Reizniece arī apgalvo, ka dziesma, kas dziedāta jau no bērnības, ne tikai vienos ar citiem, bet arī vairos prieku un pat cels pašapziņu, turklāt vispiemērotākā dziesma, ar ko sākt, esot tautasdziesma. “Melodijas ir vienkāršas, viegli uztveramas, nesamežģītas. Tautasdziesmas ritms ir harmonizējošs, rada drošības sajūtu un prieku, sakārto pasauli.”

Tehnoloģijas kā palīgs dziesmas apguvē

Savukārt digitālā mūzikas skolotāja Solfeg.io autore Lauma Kazaka ir droša, ka mūzikas apguves, lietošanas un pārmantošanas procesā mūsdienās nozīmīga loma ir tieši tehnoloģijām. “Mūsdienīgā izglītībā nopietna mācīšanās un grūti vai garlaicīgi nav sinonīmi. Sekmīgā mācību procesā svarīgi ir radīt interesi un stimulēt vēlēšanos apgūt jaunas lietas. Mūsu pieredze rāda – tehnoloģijas dod jaunas iespējas, ļauj prasmju apgūšanu efektīvi pārnest uz plašāku laiku un telpu. Taču tas nav attiecināms tikai uz skolas programmas apguvi. Bieži vien, vecākiem mācoties un dziedot kopā ar bērniem, rodas kopības sajūta, ko skolas solā neiegūt, un bērns saprot dziedāšanas nozīmi, ja to dara arī vecāki,” stāsta Lauma Kazaka.

Arī mācīties var būt aizraujoši

Taču ko darīt tiem vecākiem, kas gribētu, lai bērns dzied, bet kuriem liekas, ka pašiem uz ausīm uzkāpis lācis? Diriģents Jānis Ozols apgalvo, ka lācis patiesībā ir diezgan bailīgs dzīvnieks, tāpēc uz ausīm uzkāpušu lāci viegli var aizbiedēt, apņēmīgi sākot mācīties dziedāt, it īpaši – kopā ar jaunāko paaudzi viņiem saprotamā veidā un formātā – virtuāli. Mūsdienās, kad grāmatu dizaina un izdevniecību pakalpojumu kvalitāte sasniegusi nebijušus augstumus, mūzikas grāmatas nenoliedzami kalpo kā labs mācību līdzeklis, taču tas rada kopdziedāšanas problēmas vecākiem, kuri notis savulaik nav apguvuši un šajā jomā bērnam palīdzēt nevarēs. Dziesmusvētku lieldrauga Swedbank izstrādātā un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstītā balss spēle “DzieDot” visu vecumu bērniem ļaus saskatīt dziedāšanā ko sev saistošu, jo dziesmu ļauj apgūt vieglā, aizraujošā un mūsdienīgā spēles formātā. Spēlē katram ir iespēja noteikt savu balss augstumu, mācīties dziesmu vārdus, melodijas un atklāt arvien jaunus spēles līmeņus, ar balsi vadot dziedātājputnu. Tāpat vecākiem būs aizraujoši atcerēties, iespējams, sen aizmirstās tuvās tautasdziesmas, ko atgādināt sev un iemācīt bērnam. Dziesma ģimenē var kļūt par ko vairāk nekā tikai obligātu mācību priekšmetu skolā. Tehnoloģijas mūsdienās kļuvušas par nozīmīgu palīgu un būtisku sastāvdaļu, vienojot paaudzes un turpinot tradīciju pārnesi gan ģimenēs, gan ārpus tām.

Foto: pulicitātes