41% Latvijas iedzīvotāju trūkst motivācijas sākt sportot

Cilvēks ir radīts kustībām un vislabāk jūtas, kad ir fiziski aktīvs, tomēr ikdienā, kad ilgstoši sēdēts pie datora, televizora vai mašīnā, fiziskajām aktivitātēm trūkst motivācijas vai laika. Kā galvenos iemeslus, kas attur būt aktīvākiem ikdienā, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min motivācijas trūkumu un slinkumu (41%), laika trūkumu (26%), kā arī fiziskos un ar veselību saistītos ierobežojumus, kurus norādījis gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (24%), vēsta Samsung Baltijas valstīs veiktās aptaujas dati.* 

Lietuvas iedzīvotāji ir vienlīdz slinki uz aktivitātēm kā Latvijas respondenti (40%), kamēr Igaunijā motivācijas trūkumu atzīst aptuveni trešdaļa aptaujāto (35%). Lietuvieši, savukārt, ir Baltijas valstīs visaizņemtākie (33%). 

Iedzīvotāji atzīst, ka kustas par maz

Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju ir paškritiski un atzīst, ka ikdienā kustas un sporto par maz, turklāt 16% respondentu pat norāda, ka viņu aktivitāšu daudzums ir ļoti zems. Vispasīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji, kur pat 41% aptaujāto atzīst, ka diendienā aktivitāšu ir par maz. 

Trešdaļa aptaujāto Latvijā gan uzskata, ka kustas pietiekami un ir vidēji aktīvi, savukārt Igaunijā tāpat domā pat 40% iedzīvotāju.

Trenere aicina sākt pamazām

Funkcionālā fitnesa trenere un topošā veselības sporta speciāliste Nika Linde ikdienā bieži organizē dažādus ar aktivitātēm saistītus izaicinājumus sociālajos tīklos, lai motivētu cilvēkus būt kustīgākiem. Viņa stāsta, ka nereti attaisnojumi nesportot ir tikai šķietami – un tos ir viegli pārvarēt. Piemēram, viens no populārākajiem iebildumiem – man nav laika – visbiežāk neiztur kritiku, jo patiesībā pietiek ar pāris minūtēm ik stundu, lai izkustētos. 

Nika atklāj vēl piecus vienkāršus veidus kā savā ikdienā pamazām un dabiskā veidā iesaistīt vairāk aktivitāšu un rezultātā mainīt paradumus par labu kustīgākam dzīvesveidam.

• Negaidīt, bet sākt! 

Esot neaktīvam, ķermenis noveco daudz ātrāk, mazkustība negatīvi ietekmē asinsriti, miegu, hormonālo darbību un veicina arī stresu. Trīs stundas fizisko aktivitāšu nedēļā radīs enerģijas pieplūdumu, uzlabos atmiņu, produktivitāti, un ķermenis būs daudz spējīgāks. Dažādas īsās treniņu programmas vai noieto soļu skaitīšana sporta un veselīga dzīvesveida lietotnēs, var kalpot kā ieguldījums veselam ķermenim.   

• Kustība ik stundu, vismaz 5 minūtes

Nika Linde iesaka katru stundu uz 5 minūtēm piecelties, izkustināt ķermeni un plecus, pastaigāt – īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri darbadienas pavada pie datora. Sēžot tiek nodarbināta tikai muguras lejasdaļas un sēžas muskulatūra, savukārt kustoties sāk strādāt arī citi muskuļi, turklāt tiek uzlabota asinsrite iegurnī, kas ir pasliktināta no regulāras un ilgas sēdēšanas. Lai izveidotu ieradumu regulāri izstaipīties un izkustēties, kā atgādinājumu var izmantot telefona vai viedpulksteņa signālu, kas ik pēc noteikta laika aicina piecelties un pastaigāties.  

• Liftu aizstāj ar trepēm un meklē citus „garākos ceļus”

Kā atklāj aptaujas rezultāti, ceturtdaļa aptaujāto kā vienīgo fizisko aktivitāšu veidu min pastaigas, bet piektdaļa savām fiziskajām aktivitātēm neseko līdzi vispār. Tomēr regulāras fiziskās aktivitātes ir labākais veids, kā uzturēt ķermeni veselu, uzlabot labsajūtu un smadzeņu darbību, ir pārliecināta N.Linde. Pat tad, ja ikdienā lielāko dienas daļu ir sēdošs darbs, ir diezgan vienkārši atrast iespējas papildu kustībām, piemēram, lifta vietā var izmantot trepes, uz tikšanos iet ar kājām vai telpas tālākajā stūrī novietot printeri, dokumentu mapi vai ūdens glāzi. Labs motivators ir arī Samsung Health lietotnē pieejamais soļu skaitīšanas rīks, kur, izaicinot draugu, var sacensties par nedēļas laikā noieto soļu skaitu.

• Kakla un plecu masāža

Regulāri un nepareizi sēžot pie datora vai televizora, galva, pleci un mugura saliecas uz priekšu, kas ietekmē stāju un muguras dabīgo izliekumu. No rītiem vai vakarā ieteicams izstaipīt un izmasēt kakla daļu, lai noņemtu lieko slodzi mugurai. 

• Ķermenis ir izslāpis pēc fiziskām aktivitātēm, ja tas sāp 

Jebkurš sāpju signāls ķermenī norāda uz to, ka šajā vietā ir savilkti muskuļi un ķermenim ir fizisko aktivitāšu deficīts. Sāpes var rasties gan no fiziskas slodzes, piemēram, vienveidīgas pozas, gan emocionālas pārslodzes, kas ir ilgstoša stresa rezultāts. Šādos gadījumos ir jānodarbina pretējā ķermeņa grupa, piemēram, sprandas sāpju gadījumā jāizstiepj plecu priekšējā daļa, muguras lejasdaļas sāpju gadījumā, jāstiprina vēdera un sēžas muskulatūra.

*Aptauju pēc Samsung Electronics Baltics pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu kompānija “Norstat” 2020. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju.