34% Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto ne vairāk kā divas olas nedēļā

34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzturā lieto ne vairāk kā divas olas nedēļā, secināts “Mēness aptiekas” rīkotajā aptaujā. Uz jautājumu: “Cik bieži uzturā lietojat olas”, izvēloties vairākus atbilžu variantus, šī atbilde bija populārākā un tikai 2% apstiprinājuši, ka olas nelieto vispār. Tāpat secināts, ka sievietēm un vīriešiem ir līdzīgi olu ēšanas paradumi, tie vairāk atšķiras atkarībā no vecuma un dzīvesvietas.

Starp tiem, kuri norādījuši, ka uzturā lieto ne vairāk kā divas olas nedēļā visvairāk – 42% – ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, bet reģionālā griezumā nav konstatētas ievērojamas atšķirības. Vēl 22% respondentu norādījuši, ka katru dienu apēd pa vienai olai, un šāds paradums vairāk vērojams vecumā no 30 līdz 74 gadiem. Turklāt Zemgalē 30% aptaujāto apstiprinājuši, ka katru dienu uzturā lieto vismaz vienu olu, bet, piemēram, iedzīvotājiem Vidzemē, Rīgā šāds paradums vērojams pat uz pusi mazākā apmērā.

Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vērojams, ka šie gados jaunie cilvēki olas uzturā patērē vismazāk, piemēram, starp visām vecuma grupām šajā respondenti visbiežāk – 25% atbildējuši, ka olas lieto tikai kā ēdiena sastāvdaļu, bet ne atsevišķi. Salīdzinājumam šādu atbildes variantu apstiprinājuši tikai 12-15% gados vecāki iedzīvotāji. Tāpat iedzīvotāji Latgalē norādījuši visbiežāk – 21%, ka olas lieto tikai kā ēdiena sastāvdaļu. Salīdzinoši vismazāk ir to iedzīvotāju, kuri olas nelieto uzturā – tikai 2%, bet arī šeit gados jaunākie visbiežāk sacījuši, ka olas nelieto, savukārt vecumā no 60-74 gadiem tādu atbilžu nav bijis.

Anita Baumane, „Mēness aptiekas” pieaicinātā VCA uztura speciāliste, komentējot aptaujas datus pirms Lieldienām, piebilst: „Man nav īpaša skaidrojuma, kāpēc gados jauni cilvēki norādījuši, ka olas ēd retāk, un vairāk tikai kāda ēdiena sastāvā, jo olās tieši ir uzturvielas un vitamīni, ko jauniešiem būtu svarīgi uzņemt regulāri. It īpaši olbaltumvielas, kas veido, atjauno un aizsargā organisma audus un ir svarīgas augšanas un attīstības procesos. Savukārt jāatzīmē, ka pieaug dažādu alerģiju (arī no olām) biežums, tādēļ, ja rodas tādas aizdomas, tad ir vērts tās pārbaudīt, vēršoties pie speciālista alergologa, nevis pašiem uzreiz noteikt diagnozi. Jo īpaši tas attiecināms uz bērniem mazā vecumā (pēc piebarošanas uzsākšanas). Sākot no 7 mēnešu vecuma zīdainim var piedāvāt nogaršot termiski apstrādātu olu (gan dzeltenumu, gan baltumu), vislabāk cieti novārītu. Pirmajā reizē tā varētu būt apjomā aptuveni viena ceturtā daļa no tējkarotes. Ja alerģiskas reakcijas nenovēro, daudzumu pakāpeniski var palielināt, nepārsniedzot 3–5 olas nedēļā. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem nepieciešamība pēc olbaltumvielām nedaudz palielinās. Tādēļ, lai saglabātu optimālu muskuļu masu un labu veselību, katru dienu pietiekamā daudzumā jāuzņem olbaltumvielas. Un atkal var sacīt, ka ola ir viens no lieliskiem olbaltumvielu avotiem.”

Linda Fevraļeva „Mēness aptiekas” farmaceite: „Atbalstu, un atgādinu, ka olas uzturā ir jālieto, jo tas ir produkts, kas palīdz cīnīties pret daudzām slimībām. Olās esošie karotinoīdi var samazināt ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas risku, kas ir galvenais akluma cēlonis gados veciem cilvēkiem. Uzlabot smadzeņu attīstību un atmiņu var holīna saturs olās omega-3 taukskābes un folāti, kas atrodas olās, savukārt topošajām māmiņām var palīdzēt veicināt augļa attīstību.”

Attēls: publicitātes