33% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi pielikt papildu pūles, lai darītu Latviju veiksmīgāku

Aptauja: Zema Latvijas sabiedrības iesaiste valsts dzīvē. Neiesaistītākie Latvijas iedzīvotāji – rīdzinieki un cilvēki vecumā līdz 29 gadiem

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi Latvijai, un trešdaļa no mums jūtas līdzatbildīgi par valsti un ir gatavi pielikt papildu pūles, lai darītu Latviju veiksmīgāku un labāku. Taču diemžēl kopumā vairums Latvijas iedzīvotāji ir neiesaistīti, atsvešināti un pasīvi kā savas pilsētas, tā arī pašvaldības dzīvē – liecina pētījumu aģentūru Motify un Norstat sabiedrības iesaistes pētījums.

Tikai 18 % Latvijas iedzīvotāju ir iesaistīti valsts dzīvē un vēl mazāk – 8% savas pilsētas vai novada norisēs. Valsts norisēs visiesaistītākie iedzīvotāji dzīvo Vidzemē, kopumā 28% vidzemnieku var uzskatīt kā ļoti iesaistītus valsts dzīvē. Vismazāk iesaistītus iedzīvotājus savas valsts un pašvaldības dzīvē varam sastapt Rīgas reģionā – tikai 4% var uzskatīt par iesaistītiem pašvaldības norisēs un mazliet vairāk – 13% – valsts dzīvē. Jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir valstī neiesaistītākā vecuma grupa. Par iesaistītiem var uzskatīt 14% šī vecuma pārstāvju iepretim 23 % cilvēku virs sešdesmit gadiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā sabiedrības daļa ir pilnībā neiesaistītie iedzīvotāji – tādu, kuri nemaz nav ieinteresēti un nav iesaistīti, ir atsvešināti no Latvijas norisēm, ir 46%. Svārstīgie un drīzāk pasīvie iedzīvotāji sastāda 36%.

47 % Latvijas iedzīvotāju pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka jūtas piederīgi Latvijai. 63% latviešu, 29% krievu un 15% citu tautību iedzīvotāju pilnībā piekrīt šim apgalvojumam. Pastāv nozīmīga atšķirība attieksmē pret piederības sajūtu dažādu paaudžu griezumā. Tā tikai 35% jaunu cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem pilnībā sevi uzskata par piederīgiem Latvijai, iepretim 62% cilvēku vecumā virs 62. Analizējot šo pašu atbildi pēc iedzīvotāju iesaistījuma pakāpes, rezultāti liecina, ka piederīgi jūtas 97% no iesaistītājiem iedzīvotājiem, savukārt no neiesaistītajiem piederīgi jūtas jau tikai 18%, bet no svārstīgo iedzīvotāju grupas šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 65%. Līdzatbildīgi par Latviju kopumā sabiedrībā jūtas 30% iedzīvotāju, un 33% – ir gatavi pielikt papildu pūles, lai darītu Latviju veiksmīgāku un labāku visiem. Taču, analizējot atbildes uz šo jautājumu, te vēl vairāk izpaužas attieksmes atšķirība atkarībā no iesaistījuma segmenta. 91% no iesaistītājiem jūtas līdzatbildīgi un 90% ir gatavi darīt ko vairāk, bet no neiesaistīto un pasīvo grupas tie ir attiecīgi tikai 4% un 9% iedzīvotāju.

54% Latvijas iedzīvotāju pilnīgi noteikti saista savu nākotni ar Latviju. No iesaistītājiem tādu ir 98% , no svārstīgajiem – 67%, no neiesaistītajiem – 27%. Lai arī kopumā 58% Latvijas iedzīvotāju šobrīd apgalvo, ka noteikti piedalīsies nākamajās Saeimas vēlēšanās, – no iesaistītajiem tie būs 98%, no svārstīgajiem – 73%, tikmēr no neiesaistītajiem iedzīvotājiem tie būs tikai 30 %. Lietas kursā par norisēm Latvijā no neiesaitīto iedzīvotāju grupas ir tikai 18%, iepretim 75% iesaistīto Latvijas iedzīvotāju.

Sabiedrības iesaiste ir iedzīvotāju piederības un patriotisma sajūta, kā arī ieinteresētība līdzdarboties savas valsts, pilsētas, pašvaldības attīstībā. Viens no būtiskākajiem sabiedrības iesaistījuma rādītājiem ir vēlētāju aktivitātes valsts un pašvaldības vēlēšanās. Citi iesaistījuma indikatori – uzticēšanās, lepošanās ar valsti, līdzatbildība un gatavība līdzdarboties kopējā labklājības vairošanā, nākotnes nodomi saistīti ar valsti, pozitīvu rekomendāciju par valsti izplatīšana.

Tiek uzskatīts ka, jo iesaistītāka sabiedrība, jo attiecīgajā valstī un reģionā vērojams augstāks dzīves līmenis, tiek pieņemti atbildīgāki lēmumi varas institūcijās, ir labāka pieeja valsts pakalpojumiem un resursiem, straujāk attīstās uzņēmējdējdarbība un inovācijas, ir zemāks noziedzības līmenis, mazāka korupcija, cilvēki “pievelkas” pie šīm vietām. Sabiedrības iesaisti vislielākā mērā ietekmē iedzīvotāju sociālā un politiskā uzticēšanās valsts lēmējvarai un izpildvaras institūcijām.

Par aptauju: Rezultāti iegūti pagājušā gada septembrī un decembrī, veicot 2009 Latvijas iedzīvotāju internetaptauju. Responedenti izlasei tika atlasīti ar telefonaptaujas metodi, izmantojot nejaušas stratificētās izlases metodi, kas ļauj attiecināt rezultātus uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktas statistikās kļūdas izkliedi. Sabiedrības iesaiste tika mērīta, aicinot respondentus novērtēt savu emocionālo, izziņas un uzvedības iesaisti valstī un pasšvaldībā 10 vērtējumu ballu skalā, atbildot uz 9 jautājumiem pašvaldības un 10 jautājumiem valsts aspektā. Atspoguļotie rezultāti ir iegūti no abu grupu (pašvaldības un valsts) summētām skalām. Kā iesaistīti iedzīvotāji tika definēti tie respondenti, kuri pilnībā piekrita dotajiem apgalvojumiem, kā neiesaistīti – tie, kuri pilnībā nepiekrita dotajiem apgalvojumiem.