Ziņojums: biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā būtiski nav uzlabojies

Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvoklī Latvijā vērojami nelieli uzlabojumi, taču tie joprojām nav pietiekami, lai situāciju vērtētu optimistiski. Visvairāk apdraudēti ir dabiskie zālāji,  negatīvas tendences vērojamas arī atsevišķos mežu biotopos, bet uzlabojumi sasniegti virsāju dzīvotņu grupā – šādi secinājumi pausti Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) ekspertu sagatavotajā ziņojumā Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli Latvijā, sniedzot vērtējumu par laika periodu no 2013. līdz 2018.gadam.

Šogad Eiropas Komisija ir pieņēmusi Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavoto Ziņojumu par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013. līdz 2018.gadam. Ziņojumu sagatavoja Pārvaldes dabas aizsardzības speciālisti un eksperti, izmantojot vairāk nekā 200 dažādu zinātnisku datu avotus un publikācijas no Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, atsevišķu zinātnieku veiktu pētījumu datus, Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iegūtus datus, informāciju no dabas aizsardzības plāniem, sugu aizsardzības plāniem un sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu atzinumiem, projekta “Dabas skaitīšana” datus no 2017. un 2018.gada sezonas.

Ziņojumā par Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu stāvokli tiek izvērtēts gan aizsargājamo sugu populācijas lielums, piemērotās dzīvotnes un sugu dzīvotspēja, gan aizsargājamo biotopu aizņemtās platības un kvalitāte. Dalībvalstīm tas jāsagatavo un jāsniedz  Eiropas Komisijai reizi sešos gados. Ziņojumā tiek izvērtēts dalībvalsts sniegums un rezultāti, pildot saistības un apņemšanos saglabāt bioloģisko daudzveidību valstī. Pirmo ziņojumu Latvija gatavoja 2007. gadā, bet iepriekšējais iesniegts 2013. gadā.

“Ziņojums apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā, kā arī plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē diemžēl ir mīts. Iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais OECD ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darba spēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī,” pauž Pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne. 

Kopumā 2019. gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50 % biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekoša, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies. 

Lai gan kopējais dzīvotņu aizsardzības stāvokļa vērtējums joprojām neiepriecina, tomēr, pateicoties detalizētākiem un precīzākiem datiem par dzīvotņu izplatību un kvalitāti, atsevišķās vērtējuma sadaļās konstatēti uzlabojumi. Visnelabvēlīgākais aizsardzības stāvoklis joprojām konstatēts zālāju dzīvotņu grupā, un šobrīd dabisku zālāju dzīvotnes Latvijā izzūd visstraujāk, tomēr vienlaikus secināts, ka pieaug apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju īpatsvars. Meža dzīvotņu kvalitāte ir uzlabojusies tajās platībās, kas atrodas stingrākā aizsardzības režīma zonās.  

Sekmīgi ir bijuši LIFE projektu ietvaros iepriekšējos gados veiktie virsāju atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumi aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kur koncentrējas Latvijā lielākā šo biotopu daļa, un attiecīgi šīs dzīvotnes aizsardzības stāvoklis ir būtiski uzlabojies visas valsts mērogā.

 “Lielākajā daļā gadījumu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai nepieciešams veikt specifiskus dzīvotņu jeb biotopu apsaimniekošanas pasākumus – piemēram, veicināt dabisko zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu, novēršot to pārveidošanu aramzemēs vai apmežošanu. Atsevišķi meža biotopi, piemēram, osu meži eitroficējas, purvus un purvainos mežos joprojām negatīvi ietekmē kādreiz veiktā meliorācija – šajās platībās nepieciešams veikt specifiskus apsaimniekošanas pasākumus, lai tiktu uzlabota dzīvotņu kvalitāte. Piekrastē nepieciešams regulēt apmeklētāju slodzi un vienlaikus veikt apsaimniekošanas pasākumus pelēko kāpu saglabāšanai. Šie dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumi labvēlīgi ietekmētu arī daudzu retu un aizsargājamu sugu saglabāšanu,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Pateicoties pētījumiem un tajos iegūtajiem datiem, kā arī specifiskiem apsaimniekošanas pasākumiem un tam, ka daudzas retu sugu dzīvotnes gandrīz pilnībā tiek aizsargātas, tās iekļaujot aizsargājamo dabas teritoriju tīklā, mainījušies vairāku sugu aizsardzības stāvokļa vērtējumi. Šobrīd no vērtētajām sugām 41% aizsardzības stāvoklis novērtēts kā labvēlīgs (pieaugums par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu 2013.gadā),  36% sugu – kā nepietiekošs, savukārt tikai 14% sugu – kā slikts. Vairāku sugu aizsardzības stāvokļa vērtējums ir saistāms ar to dzīvotņu aizsardzības stāvokļa vērtējumu. Piemēram, purva mātsakni (augs, kas aug piekrastes pļavās), apdraud piekrastes pļavu neapsaimniekošana, līdz ar to atjaunojot un regulāri apsaimniekojot šos zālājus iespējams nodrošināt ne tikai šīs, bet arī citu sugu aizsardzības stāvokļa uzlabojumus. Savukārt lapkoku praulgrauža aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, jo šī kukaiņa dzīvotnes ir izgaismoti, veci, dobumaini koki, kas sastopami parkveida ainavā, vecās alejās un parkos, taču šādus kokus apdraud dažādas saimnieciskās intereses.