Vētras bojātu dižkoku sakopšana vai aizvākšana ir jāsaskaņo

Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atgādina – dižkoks ir aizsargājama dabas vērtība, kura atrodas valsts aizsardzībā, tāpēc uz to attiecas īpaši nosacījumi arī gadījumā, ja dižkoks ir cietis no vētras postošās ietekmes un ir nepieciešami koka sakopšanas darbi seku novēršanai. 

Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām, tāpēc to aizsardzību un apsaimniekošanu regulē “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai konkrētās aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 

Par koku sakopšanu ir atbildīgs īpašnieks, uz kura zemes atrodas attiecīgais dižkoks. Zemes īpašnieka pienākumos ir nodrošināt arī aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par esošajām vai iespējamām izmaiņām – koka zaru nolūšanu un tml. 

Aizsargājamā koka nociršana pieļaujama vien gadījumos, kad koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst koka radīto bīstamību, piemēram, apzāģēt zarus vai izveidot atbalstus, vai koka augtspēja ir pilnībā zudusi. Lai veiktu koka aizvākšanu vai nociršanu jebkurā no gadījumiem, nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja. Iesniegumu formu pieejama Pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Atļaujas un saskaņojumi”.

Rīcība, novēršot vētras radītās sekas, ir atkarīga no postījumu ietekmes uz koku. Piemēram, ja ir nolūzis viens vai vairāki lieli koka zari, vai arī daļa no stumbra, ieteicams Pārvaldei nosūtīt informāciju un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem, lai Pārvalde dabas datu sistēmā “Ozols” varētu atjaunot informāciju par dižkoka stāvokli.

Gadījumā, ja koks ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts un pilnībā zaudējis augtspēju, bet nerada bīstamību, zemes īpašniekam jāiesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstiskas atļaujas saņemšanai dižkoka nociršanai (novākšanai). Minētās darbības būs pieļaujamas vien pēc atļaujas saņemšanas, kurā var tik ietverti specifiski norādījumi. Atsevišķos gadījumos dižkoku stumbru aizvākšana nav pieļaujama, ja tas ir mājvieta kādai īpaši aizsargājamai sugai. 

Ja koks rada bīstamības situāciju un ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts,  zaudējis augtspēju un koka nociršana ir nepieciešama avārijas seku novēršanai, zemes īpašniekam nepieciešams nofotografēt dižkoku ar radītajiem postījumiem un telefoniski informēt par turpmāko rīcību Pārvaldi, lai iespējami ātri novērstu avārijas situāciju. Pēc vētras seku novēršanas nepieciešams iesūtīt iesniegumu un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem rakstiskas atļaujas saņemšanai. Tāpat nepieciešams rīkoties situācijās, ja koks rada paaugstinātu bīstamību, proti, pastāv risks, ka koka stumbrs var nolūzt vai izgāzties, koka stumbrs ir sašķēlies, sasvēries, sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes, aizlūzis zars, tādējādi pastāvot iespējai apdraudēt cilvēku dzīvību, infrastruktūru, kustamo vai nekustamo īpašumu.  

Rīcību katrā situācijā nosaka arī koka atrašanās vieta. Proti, ja dižkoks atrodas meža zemēs, tad nolūzušais vai nozāģētais koks, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir jāsaglabā koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē, kur tas turpinās kalpot kā dzīvotne daudzām kukaiņu un dzīvnieku sugām.

Savukārt, ja dižkoks atrodas blīvi apdzīvotā teritorijā, nozāģētā (nolūzušā) koka stumbra un zaru, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, novākšanā jāievēro Pārvaldes atļaujas nosacījumi, jo koks var būt dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai. Iespējams, ka šādā gadījumā koka stumbrs ar resnajiem zariem būs jāsaglabā koka augšanas vietā.

Informāciju par izmaiņām, fotoattēlus un ar elektronisko parakstu parakstītus iesniegumus nepieciešams sūtīt uz Pārvaldes e-pasta adresi pasts@daba.gov.lv. Šos iesniegumus izskatīs prioritārā kārtā. Savukārt, lai informētu par steidzamiem risku novēršanas darbiem, aicinām sazināties ar Pārvaldi, zvanot pa tālruni 67509545 vai uz attiecīgā reģiona atbildīgo struktūrvienību. 

Ja nepieciešams pārliecināties, vai kokam ir aizsardzības statuss, aicinām izmantot dabas datu sistēmu “Ozols”, kurā reģistrēti līdz šim pieteiktie Latvijas dižkoki.

Foto: publicitātes