Vecāki uzskata, ka bērni vismazāk pasargāti ir rotaļu laukumos un uz ielām

BALTA uzsver, ka neatkarīgi no bērna atrašanās vietas par bērnu drošību svarīgi domāt vienmēr, atrodoties arī mājās un to tuvumā, jo saskaņā ar statistikas datiem 50% negadījumu notiek tieši mājās. Arī sociālās aptaujas dati liecina, ka tikai 8% vecāku ir pilnībā pārliecināti, ka viņu bērns mājoklī ir pasargāts no dažādām traumām un negadījumiem, 79% vecāku uzskata, ka mājoklī ir samērā droši, taču 13% atzīst, ka viņu mājoklī bērni nav pasargāti no traumām un negadījumiem. „Mājas ir vieta, kur bērni pavada lielāko daļu laika, sevišķi, ja vēl neapmeklē bērnudārzu vai skolu, tāpēc ģimenēm, kurās aug mazi bērni, drošībai ir jābūt pirmajā vietā. Nepietiekoši pievērsta uzmanība drošības pasākumiem var rezultēties ar nelaimes gadījumiem, jo, kā liecina statistika, 50% negadījumu notiek tieši mājās vai to tuvumā,” komentē Sandra Pietkēviča, Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

Jautāti par to, kādus drošības pasākumus vecāki ievēro mājās, lai pasargātu savu bērnu no traumām un negadījumiem, teju visi respondenti atzina, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem mājās ir tas, lai bērniem brīvi pieejamās vietās netiktu atstāti karsti dzērieni (91%). Tāpat lielākā daļa vecāku pievērš uzmanību, lai bērniem nav pieejami asi priekšmeti, ar kuriem var sagriezties (82%), brīvi nav pieejamas aizdegtas sveces (80%), kā arī kontaktligzdām ir nodrošināts drošības mehānisms (54%). Trešdaļa aptaujāto vecāku, veicot drošības pasākumus, norobežo virtuves zonu (36%), aizsedz asus stūrus mājoklī (35%), ievieš drošības mehānismu logiem, balkonam un lodžijas durvīm (31%). Negatīva tendence – tikai 15% vecāku atzīst, ka savā mājoklī norobežo kāpnes, lai bērns negūtu traumas, un tikai 9% aizdomājas par aizsardzības tīklu balkoniem un lodžijām.

S. Pietkēviča pozitīvi novērtē, to, ka vecāki veic galvenos drošības pasākumus mājās, lai pasargātu bērnus no traumām, taču arī norāda, ka bieži vien dažādi sīkumi, par kuriem ikdienā tik bieži neaizdomājamies, var būt iemesls nelaimei. „Pārsteidzoši, ka tikai 9% vecāku aizdomājas par to, ka balkoniem un lodžijām ir nepieciešami aizsargtīkli, jo, kā zināms, bērni nevar novērtēt balkona vai logu augstumu, kā rezultātā var notikt nopietna nelaime. Logus ieteicams vienmēr turēt atgāztus, nevis atvērtus. Tāpat pārsteidz fakts, ka tik maza daļa vecāku savā mājoklī norobežo kāpnes, jo arī negadījumi uz kāpnēm bieži vien ir ļoti smagi,” norāda S. Pietkēviča.

Sociālajā aptaujā vecākiem bija iespēja arī novērtēt, kādus drošības pasākumus paši bērni ievēro, lai pasargātu sevi no traumām un negadījumiem ārpus mājas. Dati liecina, ka vairāk nekā puse (79%) vecāku ir pārliecināti, ka diennakts tumšajā liekā viņu bērni izmanto atstarotājus vai lukturīšus, pārvietojoties kājām, neizmanto austiņas vai mobilo tālruni (47%), kā arī 43% atzīst, ka bērni apstākļos, kad ceļi ir apledojuši, izvēlas piemērotus apavus.

Puse respondentu atklāj, ka bērni, braucot ar riteni, skrituļslidām, dēli vai skrejriteni, izmanto ķiveri, savukārt ceļu un elkoņu sargus izmanto vien 31%.  

Attiecībā par biežāk gūtajām traumām, no kurām bērni būtu jāpasargā visvairāk, vecāki min smadzeņu satricinājumus un galvas traumas (69%), applaucējumus (65%), apdegumus (61%) un kaulu lūzumus (43,8%). Tāpat vairāki vecāki minējuši, ka bīstamas traumas var būt arī grieztas brūces (37%), sasitumi (36%), izmežģījumi (26%), pirkstu traumas (25%), kā arī nobrāzumi (23%) un locītavu sastiepumi (20%).

Vecāku sociālo aptauju organizēja BALTA sadarbībā ar „Māmiņu klubu”. Aptaujas mērķis bija noskaidrot vecāku attieksmi pret bērnu drošību. Aptauju aizpildīja vairāk kā 350 respondentu kā latviešu, tā krievu valodā runājošo auditorijā.