Valsts prezidents: Krievijas agresijas karam pret Ukrainu jāseko juridiskai rīcībai

31. martā Vācijā, Veimārā Valsts prezidents Egils Levits ar priekšlasījumu “Kurp virzās Eiropa?” piedalījās 23. Vācijas tiesnešu un prokuroru kongresa noslēgumā. Priekšlasījumā E. Levits runāja par Eiropas lomu globālā mērogā, notikumiem, kas ietekmēja Krievijas agresijas kara izvēršanu pret Ukrainu, un kā Eiropai un visai demokrātiskajai pasaulei būtu jāreaģē uz Krievijas karadarbību Ukrainā.

Uzrunājot vairāk nekā 1500 tiesnešu un prokuroru no visas Vācijas, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību veidot ad hoc starptautisku tribunālu Krievijas agresijas nozieguma Ukrainā iztiesāšanai. “Krievijas agresīvais karš Ukrainā jārisina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai tās arī nākotnē kalpotu kā miera pamatelements,” teica E. Levits.

Valsts prezidents norādīja, ka arguments, ka precedents šādam iespējamam tribunālam līdz šim nav bijis un tāpēc tāds nav jāveido, nav pieņemams. Starptautiskās tiesības pastāvīgi attīstās, un katrs jauns precedents vienmēr ir solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju. Tā tam ir jābūt arī šoreiz, uzsvēra E. Levits.

Tieši starptautiskās kopienas vienaldzīgā noskatīšanās uz Krievijas iepriekš veiktajiem iebrukumiem 2008. gadā Gruzijā un 2014. gadā Krimā pamudinājusi Krieviju pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. “Tāpēc sliktākais, ko mēs tagad varam darīt – ir nedarīt neko,” norādīja E. Levits.

Priekšlasījumā E. Levits arī atzina, ka šobrīd Rietumu valstis ir mācījušās no kļūdām attiecībā uz Krieviju un tajā valdošo imperiālistisko ideoloģiju. “Tikai spēcīgi un vienoti Rietumi var stāties pretī agresīvam autokrātiskam režīmam,” teica E. Levits, vēlreiz uzsverot, ka Rietumiem ir jāpalīdz Ukrainai visos iespējamos veidos, lai tā karā uzvarētu.

Pievēršoties Eiropas vienotības jautājumam, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību stiprināt likuma varu, kas ir obligāts Eiropas vienotības priekšnosacījums.

Priekšlasījuma noslēgumā E. Levits pievērsās arī jautājumam par Eiropas nākotni. Valsts prezidents atzīmēja, ka nepieciešams stiprināt Eiropas suverenitāti militārajā, tehnoloģiju un ražošanas nozarēs, lai mazinātu citu valstu un varu ietekmi uz Eiropas ekonomiku un drošības situāciju.

E. Levits skaidroja, ka Eiropas drošība ir atkarīga, pirmkārt, no Ukrainas uzvaras karā un, otrkārt, no NATO spējām un apņēmības nosargāt savu teritoriju. Līdz ar to investīcijas aizsardzībā nozīmē investīcijas mieram, teica Valsts prezidents.