Valsts prezidents: izejot no ekonomiskās krīzes, uzsvars jāliek uz eksportspējas sekmēšanu

Valsts prezidentam Egilam Levitam 12. jūnijā Rīgas pilī bija vairākas tikšanās saistībā ar valdības rīcību Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai nodarbinātībā, uzņēmējdarbībā, eksportā un ekonomikā kopumā.

Tiekoties ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori Evitu Simsoni, tika pārrunāta aktuālā nodarbinātības situācija Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē un plānotās norises nodarbinātības veicināšanai. Pēc Valsts prezidenta sacītā, krīze ir veicinājusi to, lai NVA pārtaptu par “Latvijas personālvadības iestādi, palīdzot gan mainīt sabiedrības uztveri par nodarbinātību, gan veicinātu modernas darba formas”. Abas puses sarunā bija vienisprātis, ka ir jāmazina birokrātija bezdarbnieku mācību satura apstiprināšanā, kā arī arvien vairāk potenciālo darbinieku jāmāca reālā darba vidē – uzņēmumos. E. Simsone uzsvēra, ka NVA maina uzsvarus, arvien vairāk uzmanības veltot karjeras konsultācijām, darba devēju vajadzību atbalstam un bezdarbnieku mācībām uzņēmumos.

Sarunā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalnu tika pārrunāts LIAA sniegtais atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd LIAA gatavo astoņu video sēriju, parādot Latvijas prasmes pārvarēt vīrusa Covid-19 izplatīšanos ar jaunajām tehnoloģijām un mēģinot rast jaunu Latvijas eksportu ārvalstīs. K. Rožkalns uzsvēra, ka, runājot par investīciju piesaisti Latvijas reģioniem, ir jāmaina nodokļu sistēma tā, lai vietējās pašvaldības būtu ieinteresētas šo uzņēmēju piesaistē, piemēram, saņemot attiecīgu procenta daļu no uzņēmuma ienākumu nodokļa. “Krīze ir arī skaidri parādījusi, kuri uzņēmumi un kādās nozarēs ir eksportspējīgi un prasmīgi ātri pārorientēties jaunā situācijā, un kuri nav,” sacīja LIAA direktors.

E. Levits tikās arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski un valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, lai pārrunātu Covid-19 krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmējiem un viņu izaugsmi, konkurētspēju un eksportu. Sarunā izskanēja, ka ir būtiski spriedzi starp eksporta apjomu un produktivitātes līmeni vērst skaidrā redzējumā par katra uzņēmuma transformēšanos krīzes iespaidā, domājot par produktu augstāku pievienoto vērtību. Tika uzsvērts, ka krīzē daudzas valstis pārveido savu ražošanu un ievieš arvien jaunas tehnoloģijas, un, lai Latvijas uzņēmumi piegāžu ķēdē neizkristu no aprites šajā jaunajā situācijā, nepieciešama arī mūsu uzņēmumu modernizēšana.

Tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Vitāliju Gavrilovu un ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, tika pārrunāta LDDK iesaiste valdības pieņemtajā ekonomikas atveseļošanas stratēģijas izstrādē. LDDK pārstāvji uzsvēra, ka līdz ar stratēģijas apstiprināšanu steidzami jāsāk darbs pie ekonomikas transformācijas un produktivitātes veicināšanas, kā arī cilvēkkapitāla un biznesa vides attīstīšanas. Šīs ir stratēģijas prioritātes, lai valsts ekonomika atveseļotos. Savukārt, runājot par uzņēmējdarbības vides izmaiņām, V. Gavrilovs pauda stingru nostāju, ka sekmīgai uzņēmumu darbībai izšķiroša ir banku gatavība tos kreditēt.

Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka “tagad ir jākoncentrē visi spēki un jāmēģina šo iziešanu no krīzes organizēt tādā viedā, lai pēc krīzes mēs būtu labākā pozīcijā nekā pirms tās. Ir svarīgi, kā šie papildu piešķirtie līdzekļi ekonomikas atlabšanai tiek sadalīti. Tie būtu jānovirza tām nozarēm un uzņēmumiem, kas ir perspektīvāki, savukārt cilvēkus, kuri uz laiku ir zaudējuši darbu vai atrodas pārejas situācijā, vajadzētu virzīt uz pārkvalificēšanos un uz tādu jaunu prasmju apguvi, kas būs nepieciešamas pēc krīzes”.

Sarunā ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu tika apspriesti valdības pieņemtās ekonomikas atveseļošanas stratēģijas rīcības virzieni un plānotās publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā. Abas puses bija vienisprātis, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas transformāciju, kas sekmētu Latvijas eksporta attīstību, atpazīstamību, konkurētspēju un uzticību starptautiskajā vidē, stratēģijā jāiekļauj konkrēts rīcības plāns tādām nozarēm, piemēram, kā zinātne, viedās tehnoloģijas, bioekonomika, biomedicīna, IKT risinājumi, digitālās prasmes u. c. Valsts prezidents norādīja: “Mums dažos mēnešos ir jādefinē Latvijas ekonomikas prioritātes, kam jau avansā ir piešķirti finanšu līdzekļi. Tas ir vēsturiski nebijusi situācija, kas jāīsteno ļoti atbildīgi un tālredzīgi.”

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.