Vai šodienas izglītība spēj sagatavot nākotnes darba tirgum?

Lai gan tālmācība kā mācību forma Latvijas izglītības sistēmā ir jau sen, aizvien pastāv dažādi mīti par to. Taču tieši tālmācība ir viens no veidiem, kā praksē varam īstenot iekļaujošo izglītību, uz kuru tik ļoti tiecamies. Turklāt, straujā tehnoloģiju attīstība un attālinātā darba iespējas visā pasaulē liecina, ka tieši šis mācību formāts nākotnē kļūs aizvien populārāks. 

Tālmācība ir mūsdienu digitālajam laikmetam un globalizācijas tendencēm atbilstoša mācību forma, kas sniedz jauniešiem izvēles iespējas – tas ir veids, kā mācīties patstāvīgi, sev vēlamajā laikā un vietā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd “jaunais normālais” ir dažādas attālinātā darba profesijas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs, tālmācība kā formāts palīdz sagatavoties nākotnes darba tirgum. Pēdējā laikā tālmācība tiek pieminēta arī centralizēto eksāmenu rezultātu kontekstā, salīdzinot, kura mācību forma tad ir labāka – tālmācība vai klātienes skola? Tas ir kā salīdzināt bumbierus un ābolus – jā, abi ir augļi, taču katrs citādāks. Arī tālmācība un klātienes mācības ir divi atšķirīgi produkti, kurus nevar salīdzināt. 

Ceļš uz iekļaujošo izglītību 

Viens no aktuālajiem jautājumiem izglītības nozarē ir arī iekļaujošā izglītība. Tālmācība var palīdzēt to īstenot, jo tā ir iespēja mācīties jauniešiem ar īpašām vajadzībām; ar iekļaušanās grūtībām; bērniem, kuri dzīvo attālākos reģionos, kur līdz tuvākajai skolai jāmēro tāls ceļš, vai pat jauniešiem, kuri dzīvo ārzemēs. Tā ir iespēja jaunajām māmiņām, kuras pārtraukušas izglītības ieguvi; jauniešiem, kuri strādā, aktīvi sporto u.tml. Tālmācību izvēlas arī bērni, kuri klātienes skolās cieš no mobinga, kas ir ļoti izplatīta problēma. Un patiesībā, lai izvēlētos šādu mācību formātu, nemaz nav nepieciešams kāds īpašs iemesls – daudzi jaunieši norāda, ka šādi viņi var taupīt savu laiku un izmantot to pēc iespējas lietderīgāk. Vēl svarīgi piebilst, ka tālmācība nozīmē piekļuvi zināšanām un iespēju mācīties no profesionāliem, zinošiem un kompetentiem skolotājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas. Nav noslēpums, ka daudzās Latvijas skolās trūkst pedagogu, tajā pašā laikā skolotāji nereti apvieno darbu vairākās skolās, ikdienā mēģinot izbraukāt pat pa vairākām pilsētām. 

Ja jaunietis var vadīt mopēdu, kāpēc nevar mācīties attālināti? 

Viena no diskusijām par tālmācību saistās arī ar tās piemērotību 7. līdz 9. klašu vecuma posmā. Ir izskanējis viedoklis, ka šī forma nav piemērota 13, 14 vai 15 gadu vecumā. Te rodas jautājums, ja 14 gados jaunietis var iegūt mopēda vadītāja apliecību un piedalīties satiksmē, ja 14 gados stājas spēkā gan administratīvā, gan kriminālā atbildība, kāpēc mums šķiet, ka šajā vecumā nav iespējama pašvadīta mācīšanās? 

Kur gan rodas visi mīti vai šaubas par tālmācību? Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā, un nobriedušiem cilvēkiem, kuri dzimuši, auguši un mācījušies pavisam citā sabiedrībā, reizēm ir grūti pieņemt pārmaiņas un to, ka esam jaunā laikmetā. Pirmkārt, ir mainījies darba tirgus, kas skaidri apliecina cilvēku vēlmi un gatavību strādāt attālināti. Otrkārt, arī mūsdienu jaunieši ir citādāki – viņi nav gatavi samierināties ar lietām, kas viņiem nešķiet atbilstošas, nav gatavi “paciest” kaut ko, kā daudzi no mums darīja, dzīvojot padomju laikā. Jaunieši, kuri dzimuši un auguši demokrātiskā valstī, dabiski pieņem pārmaiņas un pat vēlas tās. 

Liela nozīme ir pedagogu profesionalitātei

Papildus tam jāmin, ka mūsdienu jauniešiem ir ļoti attīstītas digitālās prasmes un viņi vēlas atbilstoši mācīties, izmantojot mūsdienīgas metodes. Zināmā mērā tas ir arī izaicinājums pedagogiem – iet līdzi laikam un atrast piemērotākās metodes. Labā ziņa, ka esam salīdzinoši neliela valsts, kas nozīmē elastību un ātru pielāgošanos pārmaiņām, ja vien ir tāda vēlme. 

Nenoliedzami, tālmācībā liela nozīme ir pedagogu profesionalitātei un digitālajām prasmēm, taču varam sev uzdot arī jautājumu – vai visi pedagogi klātienes skolās izmanto aizraujošas un mūsdienīgas mācību metodes? Vienmēr un visās mācību formās ir skolotāji, kuri aizrauj jauniešus un rada interesi par savu mācību priekšmetu, un arī tādi, kuru stundās jaunieši garlaikojas. 

Visbeidzot, vēlos uzsvērt, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pērn veikto pētījumu 30,5 tūkstoši jeb 11,3% Latvijas jauniešu nestrādāja un nemācījās. Vai vēlamies vēl vairāk palielināt šo jauniešu skaitu, vai tomēr spēsim novērtēt tālmācību kā iespēju iegūt izglītību patiešām iekļaujošā veidā?  

Latvijas Universitātes docētāja, Eiropas Tālmācības vidusskolas pedagoģe Modrīte Mazure-Vucāne

Foto: canva.com

TOP Komentāri

avatar