Vai mūsdienu skolas somā ir vieta tradicionālajai dienasgrāmatai?

Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzas ģimenes steidz sagādāt skolai nepieciešamās lietas, tostarp – dienasgrāmatas. Lai gan vairākas skolas ir atteikušās no tradicionālajām dienasgrāmatām, dodot priekšroku digitālām skolu vadību sistēmām, kas nodrošina saziņu starp skolēniem, vecākiem un skolotājiem, patiesībā tām ir ļoti būtiska loma skolēna ikdienā. Tradicionālā dienasgrāmata palīdz skolēniem strukturēt dienu un plānot uzdevumus, novērš digitālus traucēkļus un palīdz koncentrēties uz mācību uzdevumiem, veicina atbildības sajūtu, prasmi plānot savu laiku un pārraudzīt savus pienākumus. Turklāt, aizpildot dienasgrāmatu, tiek trenēta rakstīšana ar roku, kas veicina motorikas attīstību un palīdz labāk atcerēties informāciju.

Dienasgrāmatas ir īpaši būtiskas sākumskolas posmā 

Sākumskolas posmā dienasgrāmatas ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa, kas veicina atbildības sajūtu. Tas ir īpaši svarīgi pārejas posmā no pirmsskolas uz skolu. Ja skola izmanto tikai digitālās platformas, skolēni mēdz pārnest atbildību uz pedagogiem, piemēram, minot, ka mājasdarbs nav izpildīts, jo pedagogs to nav ievietojis platformā. Tāpat mēdz būt attaisnojumi, ka nedarbojās dators, nebija pieejams internets vai tml. Un, lai gan skolēni var attaisnoties ar dienasgrāmatas pazušanu, kopumā klasiskā dienasgrāmata veicina atbildību par mājasdarbu izpildi un gatavību pārbaudes darbiem. Papildus atbildības sajūtai, skolēns iemācās plānot savu laiku, kas vēljoprojām mūsdienās ir milzīga problēma, arī pieaugušo vidū. Ja jau sākumskolā iemācīsimies neatlikt darbus uz pēdējo brīdi un izmantot laiku lietderīgi, vēlāk būs vieglāk gan vecākajās klasēs, gan studijās un darbā, kad pienākumu skaits tikai pieaugs. 

Dienasgrāmata ir īpaši svarīga 1. un 2. klasē, jo šajā laikā mācību programmā nav iekļautas tādas digitālās prasmes, kas ļautu bērnam plānot savu ikdienu e-vidē un spētu patstāvīgi sekot līdzi digitālajai dienasgrāmatai. Tāpat jāņem vērā, ka katrā ģimenē ir atšķirīgi tehnoloģiju lietošanas paradumi un attieksme pret viedierīcēm. Lai arī bērni, kuri dzimuši pēc 2010. gada (Alfa paaudze), jūtas ērti, lietojot tehnoloģijas, jāņem vērā, ka lielai daļai sākumskolēnu nav savu viedierīču. 

Tradicionālā dienasgrāmata vai digitālās platformas? 

Pat gadījumā, ja skola ir atteikusies no dienasgrāmatām, vecāki skolēnam var iegādāties drukātu plānotāju, kas būs vērtīgs papildinājums digitālajai platformai. Daudzas izglītības iestādes ir atteikušās no tehnoloģiju izmantošanas starpbrīžos, tāpēc drukātais plānotājs var būt ērts rīks, lai bērns starpbrīdī varētu paskatīties, kādas ir nākamās stundas, kad gaidāmi pārbaudes darbi u.tml. Informāciju digitālajās platformās ievada pedagogi, tāpēc skolēniem zūd iespēja personalizēt dienasgrāmatu. Lai arī tas var šķist sīkums, tomēr skolēniem sagādā prieku redzēt, ka pedagogs, piemēram, uz svētkiem ar roku ir ierakstījis apsveikumu un blakus pievienojis uzlīmi, tad bērni mēdz klasē salīdzināt apsveikumu formātu un izvēlēto uzlīmi. 

Arī pedagogam ir lielāka drošības sajūta, ja dienasgrāmatā pēc katras mācību nedēļas ir redzams audzēkņu vecāku paraksts, kas liecina – vecāki ir informēti par skolēna mācību procesu un arī ārpusstundu pasākumiem, piemēram, fotografēšanos, ekskursijām u.tml. Jāņem vērā, ka arī vecākiem ir atšķirīgas digitālās prasmes, un lielai daļai datora lietošana nav ikdienas sastāvdaļa, taču kopīga dienasgrāmatas pārskatīšana dienas beigās var kļūt par lielisku tradīciju, kas ļautu uzzināt vairāk par bērna dienas gaitām un sekmēm mācībās. 

Dienasgrāmata – skolēna ceļš uz savu “es”

Dienasgrāmata ir palīglīdzeklis, skolēna personīgais dokuments, materiāls, kurā izpausties un pierakstīt svarīgāko. Tas ir veids, kā skolēns var attīstīt savu identitāti un apgūt daudzas noderīgas prasmes. Piemēram, izdevniecības “Skolas Vārds” dienasgrāmatās 1. – 3. klasei ir iekļauta ne tikai vieta mācību stundas nosaukuma ierakstīšanai un uzdotā pierakstīšanai, bet īpaša uzmanība tiek veltīta iknedēļas lasīšanas ieradumu attīstīšanai, aicinot skolēnus aizpildīt nelielu tabulu, cik minūtes katru dienu ir veltījis lasīšanai. Tāpat dienasgrāmatā ir ietvertas vairākas noderīgas infogrammas, piemēram, “Kā es citiem nodaru pāri?”, “Ko man darīt, ja man dara pāri?”, “Kā es varu palīdzēt sev nomierināties?”, elpošanas vingrinājumi u.c. 

Iespēja dienasgrāmatā reflektēt savu dienu, paveikto un plānoto, palīdz skolēniem apzināties savas spējas un zināšanas katrā mācību priekšmetā, kā arī identificēt lietas, pie kurām vēl jāpiestrādā. Pašrefleksija var būt izaicinošs uzdevums pat pieaugušajiem, ne tikai bērniem, bet dienasgrāmata var palīdzēt šajā procesā, piemēram, ja tajā ir iekļauta sleja, kurā skolēns var identificēt lietas, kas attiecīgajā nedēļā ir izdevušās, kas – ne tik ļoti, kā cerēts, u.tml. 

Būtiska nozīme ir arī dienasgrāmatas dizainam – mūsdienās tās nepavisam nelīdzinās dienasgrāmatām, ko daudzi no mums atceras no sava skolas laika. Pelēcīgi zaļās, bezpersoniskās dienasgrāmatas ir aizstātas ar radošiem dizainiem, kas veidoti, lai atbalstītu skolēnu pašorganizēšanas prasmju attīstīšanā. Starp citu, ir arī dienasgrāmatas, kuru vāka dizains veidots kā krāsojamā grāmata, mudinot bērnu izpausties radoši un izkrāsot savu dienasgrāmatu. 

Vecāku atvēlētais laiks – ieguldījums bērna nākotnē

Dienasgrāmata var būt arī instruments, kas palīdz vecākiem veltīt bērniem vairāk laika. Pirmkārt, kopīgi izrunājot, kāpēc ir svarīgi aizpildīt dienasgrāmatu, kāda ir šī “dokumenta” nozīme utt. Dienasgrāmata sniedz iespēju vecākiem un bērniem regulāri pārrunāt dienas notikumus, mācību uzdevumus un plānus. Vecāki var labāk izprast bērna ikdienas izaicinājumus un piedāvāt nepieciešamo palīdzību vai padomus. Visbeidzot, bērni var mācīties būt atbildīgi, kopīgi sekojot līdzi saviem pienākumiem un mērķiem.

Annija Vilnīte – Metodiķe, pedagoģe, “Skolas Vārds” dienasgrāmatu autore