Ukrainas kara rezultātā cenu pieaugums būs straujāks un noturīgāks

Krievijas agresija pret Ukrainu un no tā izrietošās sekas mainījušas gaidāmo inflācijas dinamiku Latvijā. Tuvumā notiekošais karš un pret Krieviju zibenīgi ieviestās sankcijas ir satricinājušas pasaules izejvielu tirgus un negatīvi ietekmējušas dažādu materiālu pieejamību, kas arvien vairāk ietekmēs cenu līmeni Latvijā.

Energoresursu krīzes un globālo piegādes ķēžu saspīlējumu rezultātā inflācija bija augsta vēl pirms ģeopolitiskās krīzes. CSP dati rāda, ka februārī vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā palielinājās par 8.7%, bet, salīdzinot ar janvāri, par 1.6%. ANO pārtikas izejvielu cenu indekss februārī sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, par 24% pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni. Krievijas karadarbība Ukrainā un tai sekojošais cenu lēciens februāra rādītājā vēl neatspoguļojās. Lauksaimniecības produktu cenas pasaulē paaugstināja pandēmijas radītie piegāžu ķēžu saspīlējumi, ražām nelabvēlīgi laikapstākļi, kā arī augstākas energoresursu cenas. Tāpēc nav pārsteigums, ka februārī vairāk kā trešdaļu no inflācijas Latvijā skaidroja pārtikas cenu kāpums (+12.3%) – būtiskākie kategorijas virzītāji bija cenu pieaugums maizei un graudaugiem (+14.7%) un piena produktiem (+18.2%). Pārējie zīmīgākie inflācijas virzītāji energoresursu krīzes rezultātā saglabājas ar mājokli (+11.2%) un ar transportu (+14.3%) saistītās izmaksas.

Kara sākums Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju satricināja pasaules finanšu un izejvielu tirgus. Jauni izejvielu cenu lēcieni un atsevišķos gadījumos pat rekordi kopš 24. februāra reģistrēti ne vienu reizi vien. Marta sākumā naftas cena pārsniedza 120 dolāru par barelu atzīmi – kāpums par vairāk nekā 30% no februāra sākuma un augstākais līmenis kopš 2012. gada. Tirgi bažījas par nepietiekamu naftas piedāvājumu, ja plašām sankcijām tiktu pakļauta Krievijas nafta un tās naftas produkti. Pircēji jau šobrīd sākuši izvairīties no Krievijas naftas un meklēt citus avotus. Lai cenas kāpumu mīkstinātu, ASV un citu valstu valdības izlaidušas tirgū stratēģiskās naftas rezerves, taču tās nav spējušas naftas cenas kāpumu apturēt. Tirgus nomierināt šobrīd var lielākas piegādes no citām valstīm. OPEC pagaidām gan nav paudusi gatavību būtiskāk palielināt naftas ieguvi. Saspīlēto situāciju varētu nedaudz mīkstināt Irānas naftas piegādes, ja izdotos panākt kodolvienošanos ar šo valsti, kas mazinātu ASV sankcijas Irānai. Augstākas naftas cenas nozīmē tālāku degvielas cenu paaugstināšanos degvielas uzpildes stacijās Latvijā.

Energoresursu krīzes rezultātā dabasgāzes un citu energoresursu cenas jau tā bija augstas. Pēc Krievijas iebrukuma dabasgāzes cenas Eiropas biržās ir vēl būtiskāk kāpušas, sasniedzot jaunus rekordus, un šobrīd pārsniedz 200 Eur/MWh – vairāk nekā 15 reizes vairāk, nekā pirms pandēmijas. Sankciju pastiprināšanas gadījumā, pārtraucot Krievijas enerģijas tirgus eksporta apjomus uz Eiropu – Krievijas ekonomikas galveno balstu un centrālo kara finansēšanas avotu, saskarsimies ar izaicinājumiem, taču nebūsim vieni. Šādā gadījumā risinājumus būtu jāmeklē visai Eiropai – Krievija nodrošina ap 40% no visa reģiona gāzes importa. Lielāks pieprasījums pēc citu valstu ražotās gāzes nozīmētu augstāku cenu. Bažas par Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu jau šobrīd daļēji atspoguļojas Eiropas biržu cenās gāzei. Atteikšanās no Krievijas gāzes, būtiska gāzes plūsmu mazināšanās vai vienkārši ārkārtīgi augsta cena tuvākā gada laikā var nozīmēt, ka būs jādomā par patēriņa mazināšanu. Ļoti iespējams, ka ekstremāla dabasgāzes cenu pieauguma gadījumā iedzīvotājus komunālo maksājumu segšanai balstīs valdība. Otrreizējie efekti no augstākām energoresursu cenām atspoguļosies arī augstākās pakalpojumu cenās. Arī ražotāji, visticamāk, centīsies ražošanas izmaksu kāpumu vismaz daļēji pārnest uz pircēju.

Sankciju un kara rezultātā pasaulē pieaug cenas arī citām izejmateriālu grupām, kuru eksportētājvalstu augšgalā atrodas Krievija, Baltkrievija un Ukraina. To skaitā ir graudaugi, īpaši kukurūza un kvieši, kā arī dažādi metāli. Šis cenu kāpums pēc kāda laika atspoguļosies pārtikas un citu preču ražošanas izmaksās un pēc tam arī veikalu plauktos. Lielu daļu minerālmēslojuma Latvijā importējam no Krievijas. Ja šis imports apstājas un neizdodas atrast citus piegādātājus, tad, iespējams, mēslojums būs jālieto taupīgāk, kas nozīmē mazāku lauksaimniecības ražu potenciālu. Cenas mēslojuma līdzekļiem bija pieaugušas jau pirms kara Ukrainā, un nesenie notikumi tās turpina audzēt. Attiecīgi pārtikas cenu inflācija būs lielāka, nekā novērots pēdējo mēnešu laikā. Arī piegādes ķēžu saspīlējumi tik drīz neatslābs, kas turpinās balstīt cenu augšupeju ne tikai pārtikai, bet arī dažādām nepārtikas precēm.

Šī gada sākumā Swedbank prognozēja, ka inflācija 2022. gadā sasniegs 6.5% un gada otrajā pusē cenu pieaugums atslābs. Lai gan nenoteiktība joprojām ir augsta, ir skaidrs, ka pēdējo nedēļu notikumu ietekmē cenu līmeņa pieaugums šogad būs vēl straujāks un noturīgāks.

Atjaunotas ekonomikas indikatoru prognozes Swedbank publicēs aprīļa sākumā

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)