Swedbank: spītējot nenoteiktībai, kreditēšana turpinās

Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un Swedbank turpina izsniegt jaunus aizdevumus. Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi. Banka gan novērojusi, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tai skaitā, nekustamā īpašuma vērtību.

Iedzīvotāju interese, lai arī mazinājusies, tomēr nav zudusi

Pēdējo divu nedēļu laikā iedzīvotāju interese par kredītiem ir ievērojami mazinājusies, taču joprojām no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumi. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Viena daļa no pieteikumiem ir saistīti ar jau iepriekš rūpīgi plānotiem lielākiem pirkumiem, taču lielākais pieprasījuma kritums ir jūtams pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām. 

Uzņēmumu vidū aktīvākie tieši mazie uzņēmēji

Arī uzņēmu vidū interese pēc kredītiem nav pilnībā apsīkusi, un kopumā katru nedēļu tiek pieņemti vairāk nekā 50 pozitīvi lēmumi īstermiņa vai ilgtermiņa pieteikumiem tieši mazajiem uzņēmumiem. Šobrīd lielāka interese ir par finansējumu dažādas lauksaimniecības tehnikas iegādei, kur arī ir vislielākais pozitīvo lēmumu īpatsvars, taču tāpat klienti interesējas arī par līzinga iespējām auto iegādei, finansējumam ražošanas attīstībai un citām iecerēm.  

Kredītbrīvdienas kā novērtēts atbalsta mehānisms  

Kopš Swedbank sākusi piedāvāt atviegloto pieteikuma formu, kredītbrīvdienu pieteikumu skaits tuvojas 2000, kas ir zem 1% robežas no bankas kopējā kredītņēmēju skaita. Taču, kā atzīmē Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā, šobrīd izdarīt jebkādas tālākas prognozes ir pāragri, jo katru dienu tiek saņemti arvien jauni pieteikumi: “No vienas puses, var sacīt, ka šis īpatsvars pret kopējo portfeli nav pārāk liels, no otras puses – attiecīgais pieteikumu apjoms ir saņemts aptuveni nedēļas laikā. Ap 40% kā iemeslu savai interesei par kredītbrīvdienām ir minējuši būtisku ienākumu samazināšanos, bet apmēram 35% ir rīkojušies preventīvi, jo sagaida potenciālu ienākumu samazināšanos jau ļoti drīzā nākotnē. Savukārt 12% ir norādījuši pēc nepieciešamības samazināt kredīta maksājumus, jo ir zaudējuši darbu. Tajā pašā laikā redzam, ka piesardzīga kreditēšana arvien turpinās – iedzīvotāji noslēdz iesāktos īpašumu iegādes darījumus, piesakās patēriņa kredītiem, kā arī kredītiem mājokļa un auto iegādei. Protams, katrs pieteikums tiek rūpīgi izvērtēts, īpaši jau tagad, kad ir jāņem vērā arī pašreizējā nenoteiktība. Jebkurā gadījumā mēs vispirms aicinām pašus aizņēmējus domāt ilgtermiņā un rūpīgi novērtēt savas aizņemšanās un aizdevuma atmaksāšanas iespējas.” 

Tāpat kredītbrīvdienām pieteikušies arī vairāk nekā 400 uzņēmumu. Swedbank Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītājs Jānis Paiders atzīst, ka uzņēmēji rūpīgi izvērtē nepieciešamību pieteikties šim risinājumam un daļa pirms pieteikšanās arī konsultējas: “Ja uzņēmēji jūt, ka vīrusa ierobežošanas situācijas radītās dīkstāves dēļ nespēs veikt maksājumus, un sevišķi tas ir jūtams mazajiem uzņēmējiem, viņi laikus piesakās, un mēs faktiski visiem arī kredītbrīvdienas piešķiram. Iemesls visbiežāk ir strauji sarūkošais pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem, robežu slēgšana vai citi ierobežojumi veikt uzņēmējdarbību. Vienlaikus redzam arī uzņēmēju interesi par finansējumu biznesa attīstībai un jo sevišķi – par produktiem, kas atbalsta attālināto tirdzniecību.”

Ekonomika rūk, taču valsts atbalsta instrumenti vērtējami pozitīvi

Lai arī COVID-19 ierobežojošo aktivitāšu kopums un to radītās sekas ietekmē teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu, tomēr Latvija šai krīzei ir nesalīdzināmi gatavāka nekā tas bija pirms globālās finanšu krīzes. Salīdzinot ar 2008. gadu, Latvijas ekonomikā burbuļu nav, valsts finanses ir bijušas saprātīgas, privātā sektora parāds – zems, un uzkrājumi – salīdzinoši augsti. Saskaņā ar Swedbank ekonomistu prognozi Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par aptuveni 5.8%, taču, ja izdodas vīrusu ierobežot pāris mēnešu laikā, nākamgad izaugsme strauji atgūsies, tautsaimniecības aktivitātei augot par 5.8%. Pirmskrīzes līmeni ekonomika varētu sasniegt 2021. gada otrajā pusē. Salīdzinājumam – atgūšanās no finanšu krīzes prasīja turpat desmit gadus.

Paralēli centrālās bankas un valdības visā Eiropā izziņojušas iespaidīgus stimulēšanas pasākumus, kas arī dos pozitīvu ietekmi. Ļoti pozitīvi ir vērtējami Latvijas valdības izvēlētie risinājumi – pabalsts krīzes visvairāk skartajiem uzņēmumiem dīkstāves gadījumā, kur izmaksās naudu darbiniekiem, nodokļu brīvdienas, kredītbrīvdienu garantijas un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, kas dos atspēriena punktu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai varētu pārorientēties jaunajiem apstākļiem.