Starp pedagogiem veidojas digitālā plaisa

Attālināto mācību laikā daļa pedagogu būtiski uzlaboja savas digitālās prasmes, mācību procesā ieviešot dažādu platformu un rīku izmantošanu. Ir liela atšķirība starp pedagogu digitālajām prasmēm šobrīd un laikā pirms pandēmijas sākuma, tomēr aizvien ir liels skaits skolotāju ar salīdzinoši ierobežotām zināšanām un prasmēm digitālajā jomā, kas rada plaisu starp kolēģiem. Digitālās prasmes nenozīmē vien spēju piespiest attiecīgu pogu, tā ir domāšanas maiņa. 

Ir pedagogi ar ļoti attīstītām digitālajām prasmēm 

Aizvien ir liela daļa skolotāju, kuri attālinātā mācību procesa laikā operē tikai ar vienveidīgu  platformu vai rīku izmantošanu, lai gan to varētu darīt daudz produktīvāk, rosinot arī skolēnu interesi un motivāciju. Šobrīd katrā izglītības iestādē ir daļa pedagogu, kuri digitālo prasmju jomā gājuši ļoti tālu uz prieku, bet ir arī daļa, kuri joprojām ir tuvu pirms pandēmijas līmenim un digitālos rīkus izmanto vien tiešsaistes stundās, lai sarunātos ar skolēniem. Diemžēl, bet novērojumi liecina, ka pirmajā grupā ir vien daži cilvēki no katras skolas. 

Domāšanas paradigmas maiņa

Runājot par skolēnu digitālajām prasmēm, jāpiezīmē, ka tās ir ļoti pretrunīgas – jaunieši padziļināti apguvuši un spēj pielietot dažādas lietotnes, kas ir viņu viedtālruņos, piemēram, foto un video redaktorus, iebūvētos sensorus u.tml. vai arī tās platformas, ko mācību laikā piedāvā skolotāji. Attiecīgi, jo vairāk un daudzveidīgākas platformas piedāvās pedagogi, jo plašākas būs arī skolēnu zināšanas un pieredze. Jāņem vērā, ka digitālās prasmes nenozīmē tikai pogu spaidīšanu, tā ir domāšanas paradigmas maiņa, spējot strukturēt informāciju, taupīt laiku un izvēloties piemērotāko digitālo rīku kā efektīvāko risinājumu katrā situācijā. 

Digitālās prasmes palīdz taupīt laiku

Kas kavē pedagogus pilnveidot digitālās prasmes? Liela daļa atsaucas uz laika trūkumu, kas ir paradoksāli, jo tieši atbilstošu digitālo rīku un platformu izmantošana palīdzētu ikdienā taupīt laiku. Piemēram, nevis katru darbu saņemt e-pastā, labot to un sūtīt katram skolēnam atpakaļ, bet darboties atbilstošā platformā, kurā uzreiz iespējams labot darbu, pievienot komentārus u.tml., ko redzētu arī attiecīgais skolēns. 

Skolēni ir daudz atvērtāki jaunu rīku apguvei

Pedagogi ir pieauguši cilvēki, bet, kā zināms, pieaugušie digitālajā telpā nejūtas tik droši kā jaunieši. Lai motivētu pilnveidot digitālās prasmes, skolotājiem būtu nepieciešams mentors – kāds, kurš iedrošina, pamudina un sper pirmos soļus kopā ar viņiem. Kāds, kurš parāda, ka ierastās ikdienas lietas var veikt arī citādāk. Savukārt, skolēni ir daudz atvērtāki eksperimentēšanai digitālajā vidē un jaunu rīku apguvei. Patiesībā tā ir ar dažādu jaunu lietu apguvi – reizēm vienkārši jāsaņemas un jāvelta stunda, lai apgūtu, kā paveikt konkrēto uzdevumu 5 minūtēs. Manuprāt, pedagogiem, kuri ir pilnveidojuši savas prasmes, būtu vērtīgi dalīties pieredzē, jo tas iedvesmos un motivēs arī citus kolēģus. 

Tāls ceļš ejams, lai pilnveidotos

Digitāli prasmīga sabiedrība ir viens no digitālās transformācijas pamatnosacījumiem, kas minēts Eiropas Komisijas Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. Minētajās pamatnostādnēs norādīts: lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, saskaņā ar DESI indeksu par 2020. gadu iedzīvotājiem trūkst digitālo prasmju visos līmeņos, sākot no pamatprasmēm līdz augstākam līmenim, taču, runājot par daļu pedagogu, gribētos teikt, ka esam līdzīgā situācijā kā daudzas Eiropas valstis. Mums ir daudzi pozitīvi piemēri, bet kopumā tāls ceļš ejams, lai pilnveidotos. 

Digitalizācija ir šeit uz palikšanu

Domāju, ne visi saprot, ka digitalizācija ir šeit uz palikšanu un, ka dažādu rīku un platformu izmantošana nozīmē efektīvāku darbu. Ir virkne lietu, ko nepieciešams saglabāt arī pēc pandēmijas, jo tehnoloģiju lietošana padara dzīvi vieglāku un produktīvāku. Ne tikai profesionālā jomā, bet arī citos aspektos. Katram jāspēj definēt vismaz viena vai divas lietas, ko apgūt – nav nepieciešams uzreiz uzsākt vispārēju digitālo transformāciju. Vismaz izmēģināt šīs lietas, jo pieredze rāda, ka tikai pamēģinot radīsies dziļāka interese.

Eiropas Tālmācības vidusskolas informātikas un datorikas pedagogs Ilmārs Zučiks

Foto: publicitātes