Speciālisti uzsver – atcerieties par melanomas riskiem!

Melanomai var būt dažādi iemesli, taču viens no izraisītājiem var būt saules ultravioletais starojums. Tāpēc visu gadu, bet īpaši siltajos vasaras mēnešos, nedrīkst aizmirst par savas ādas aizsardzību. Kādi ir melanomas rašanās iemesli, kā to diagnosticēt un kādi profilakses pasākumi jāveic ikvienam, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine-Veita un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Melanoma ir bīstams ādas audzējs, kas var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā, stāsta dr. Linda Kapteine-Veita. Vides izmaiņu un citu faktoru rezultātā tiek traucēti ādas dabiskie aizsardzības mehānismi, tādēļ saslimšanas gadījumu skaits pasaulē pieaug. Lai gan biežāk melanoma novērojama vecuma grupai pēc 60 gadiem, tas neizslēdz iespēju ar to saslimt jebkurā vecumā. Tādēļ ikkatrs no mums nedrīkst aizmirst parūpēties par savu ādu un sekot līdzi tās stāvoklim, lai izvairītos no nepatīkamām sekām.

Saslimstība ar melanomu pasaulē pieaug

Melanoma var piezagties pavisam nemanāmi. Tas ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas veidojas no melanocītiem – šūnām, kas ražo melanīnu. Kā stāsta dr. Linda Kapteine-Veita, tā kā melanocīti atrodas visā ķermenī, melanoma var attīstīties jebkurā vietā, tostarp gļotādās, centrālajā nervu sistēmā vai acīs. Lai ārstniecība būtu pēc iespējas veiksmīgāka, liela nozīme ir agrīnai atklāšanai.

Jāņem vērā, ka melanomas saslimšanas gadījumu skaits pēdējo desmitgažu laikā ir pieaudzis vairāku faktoru dēļ. Mūsdienās ir daudz lielāka iespēja ceļot, kā rezultātā izmainās saules apstarojums, ko saņemam, un ādas aizsargspēja. Melanīns ir viela, kas pasargā cilvēku no saules kaitīgās iedarbības – šī pigmentācija ir vajadzīga, lai cilvēks tiktu pasargāts, un, ja notiek pēkšņa vides maiņa, tad šūnas reaģē citādāk. Melanomas rašanos ietekmē arī dažādi vides procesi – globālā sasilšana, rūpniecība, ozona slāņa noārdīšanās un citi.

Agrīnas atklāšanas un profilakses nozīme

Melanoma visbiežāk parādās cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, taču tā var rasties arī jaunākiem cilvēkiem. Lai gan bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, melanoma ir ļoti reta, pieaugušajiem melanomas risks palielinās ar vecumu. Regulāras ādas pārbaudes ir ļoti būtiskas, jo melanoma var būt dažādās formās un krāsās, kā arī var būt bezkrāsaina. Tās agrīna atklāšana ir izšķiroša, lai novērstu strauju attīstību un izplatīšanos. Lai sekotu līdzi savas ādas stāvoklim, ieteicams veidot dzimumzīmju kartes, kas palīdzēs novērtēt un salīdzināt ādas izmaiņas laika gaitā. Dermatologa apmeklējumi reizi gadā, īpaši pirms vasaras perioda, ir svarīgi ikvienam, jo īpaši cilvēkiem ar riska faktoriem un gadījumos, ja kādam ģimenes anamnēzē ir novērojami ādas audzēji, skaidro dr. Linda Kapteine-Veita.

Ļoti būtiski atcerēties – ja tiek pamanīts aizdomīgs ādas veidojums, nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai to novērtētu un nepieciešamības gadījumā izoperētu. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir izšķiroša, jo melanoma var ātri izplatīties un izraisīt metastāzes, uzsver ārste. Vislabāk izmantot dermatoskopiju un mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kā arī konsultēties ar vairākiem speciālistiem, lai nodrošinātu precīzu diagnozi.

Profilakses būtiska sastāvdaļa ir ne vien profilaktiskās pārbaudes, bet arī rūpes par ādas aizsardzību ikdienā. Saules apdegumi palielina melanomas risku, tādēļ to visbiežāk var manīt vietās, kuras apdeg saulē – vīriešiem uz pleciem un muguras, sievietēm uz kājām. Melanomas attīstību var izraisīt gan ģenētiskie faktori, gan spontānas mutācijas melanocītos. Lai gan ķermenis parasti spēj regulēt un iznīcināt bojātās šūnas, pārmērīga saules vai mākslīgā UV starojuma iedarbība ievērojami palielina mutāciju un līdz ar to arī melanomas risku. Tādēļ ir nepieciešams ievērot dažādus aizsardzības pasākumus – valkāt aizsargapģērbus ar saules filtriem, regulāri lietot saules aizsargkrēmu. Turklāt par SPF līdzekļiem nedrīkst aizmirst arī tad, ja atrodaties iekštelpās. Pastāv mīts, ka saules aizsargkrēmu pietiek uzklāt vienreiz dienā un tad par to aizmirst, tomēr tā nav taisnība! Saules aizsarglīdzekļi atkārtoti jāuzklāj visas dienas garumā ik pēc 2–3 stundām, kā arī SPF uzklāšana jāatkārto arī pēc peldēšanās un ilgstošas uzturēšanās saulē.

Aizsargājiet ādu pareizi!

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka, lai efektīvi pasargātu ādu no ultravioleto staru ietekmes un saules apdegumiem, ir jāpatur prātā vairāki pamatprincipi:

• Izvēlieties piemērotu aizsargkosmētiku! Vasarā aktuāli būs saules aizsargkrēmi ar SPF 50, un jāpievērš uzmanība, lai tie nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem.

• Lietojiet pareizi! Saules aizsargkrēms jāuzklāj ādai 15–30 minūtes pirms došanās saulē un atkārtoti ik pēc divām stundām, kā arī pēc pastiprinātas svīšanas un peldēm.

• Izvairieties no ilgstošas atrašanās saulē! Īpaši tās visaktīvākajā laikā – no 10:00 līdz 16:00, jo apdegums var izveidoties ļoti īsā laikā.

• Izvēlieties piemērotu apģērbu! Vislabāk vilkt vieglu un gaišu apģērbu no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas, neaizmirst galvassegu, piemēram, platmali, un jālieto saulesbrilles acu aizsardzībai.

Izturieties atbildīgi pret savas ādas aizsardzību un neatlieciet vizīti pie speciālista, ja radušies kādi jautājumi, aizdomas vai sūdzības.

Attēls: publicitātes