Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta

Sāp mugura pēc apkārtnes sakopšanas darbu slodzes, aktīvas sportošanas vai neierasti garas pastaigas… Tūlītējai muguras sāpju mazināšanai bieži vien gribas ķerties pie pretsāpju līdzekļa, nevis dodas pie ārsta. Taču ilgstoša šī simptoma nomākšana ne vien nerisina pamata problēmu, bet var radīt arī citu kaiti, piemēram, kuņģa gļotādas iekaisumu. Kāpēc ir svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un kā palīdzēt sāpošai mugurai, nenodarot pāri organismam skaidro Neiroloģijas dienesta vadītājs Veselības centru apvienībā Jānis Mednieks un „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica.

Izpētīts, ka muguras sāpes ir samēra izplatīta veselības problēma – dzīves laikā tā piemeklē aptuveni 80% cilvēku. Muguras sāpes mēdz būt dažādas. Akūtas muguras sāpes var ilgt līdz piecām nedēļām, subakūtas – līdz 12 nedēļām, savukārt hroniskas sāpes – jau ilgāk par 12 nedēļām. Sāpes var just dažādās muguras vietās – sprandā, jostas daļā vai muguras lejasdaļā. Iespējamo sāpju iemeslu arī ir daudz – pārslodze, trauma, sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids vai kāda slimība.

Šīs dažādās muguras sāpes!

Nespecifiskās sāpes ir izplatītākais muguras sāpju veids. Neirologs skaidro, ka tās saistītas ar muskuļu disbalansu, savilkumu, tās rodas jostas daļā vai sprandā un parasti neizstaro uz kājām vai rokām. “Ja nav citu nopietnu slimību, ar tām bieži vien var tikt galā, nelietojot zāles, tikai ar fizioterapijas un ārstnieciskās vingrošanas palīdzību. Fiziskās aktivitātes pārtraukt nebūtu vēlams, taču tās jāveic mēreni un piesardzīgi,” brīdina neirologs Veselības centru apvienībā Jānis Mednieks.

Specifisko muguras sāpju iespējamie iemesli ir saistīti ar mugurkaula struktūrām, piemēram, diska trūci, kas kairina nervu saknītes, starpskriemeļu locītavu iekaisumu. Sāpes tad parasti ir dedzinošas, tās izstaro arī uz rokām un kājām. “Specifisku muguras sāpju gadījumā nepieciešama kombinēta ārstēšana –fizioterapija un medikamenti. Ārsts izvērtēs, kas pacientam var sniegt labāku efektu – zāles, kas mazina neiropātiskas sāpes, sildoša pretsāpju ziede.”

Ātra palīdzība – pertsāpju tablete

Noskaidrots, ka lielākā daļa cilvēku sāpju gadījumā nebūt nesteidzas konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, bet gan iedzer bezrecepšu pretsāpju zāles. Kādēļ tas var izrādīties bīstami? “Ja nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli lieto regulāri vai ilgstoši, var izpausties nopietna blakne – kuņģa gļotādas bojājums, turklāt tas sakāms ne tikai par tabletēm, bet arī ārīgi lietojamiem pretsāpju medikamentiem. Šīs blaknes dēļ, ieteicams līdzteku lietot arī kuņģa gļotādu aizsargājošas zāles. Noteikti jāpatur prātā, ka pretsāpju tablešu lietošana lielā apjomā nepalielinās zāļu efektivitāti, jo ikvienam medikamentam ir pētījumos balstīta noteikta maksimālā terapeitiskā koncentrācija, lietošanas ilgums un pieļaujamā deva. To pārsniedzot, rodas reāls blakusparādību risks,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica un aicina tomēr nepraktizēt pašārstēšanos, jo īpaši – ilgākā laika posmā, bet gan doties pie ārsta.

Jānis Mednieks uzsver: „Akūtu muguras sāpju gadījumā cilvēki patiešām bieži vien vispirms ķeras pie nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas, kas var mazināt sāpju simptomu, taču jāatceras, ka tos nedrīkst lietot ilgāk par desmit dienām. Ja pēc nedēļas vēl arvien nav jūtams uzlabojums, skaidrs, ka šāda terapija neder.”

Vai līdzēs masāžā?

Pieņēmums, ka sāpošai mugurai vajag vien tableti un labu masāžu, ir visai populārs. „Jā, masāža izmaina muskuļu tonusu, taču svarīga būtu aktīvāka līdzdalība, piemēram, vingrošana fizioterapeita vadībā korsetes muskuļu nostiprināšanai. Tā sniedz noturīgāku efektu nekā masāža,” saka ārsts un piebilst, ka vingrošanai ir arī pievienotā vērtība, jo kustība labvēlīga ietekmē galvas smadzenes, kur notiek sāpju uztvere.

Kā ar muguras ortozi?

Neirologs muguras ortozi neiesaka lietot ilgā laika posmā: “Neatbalstu ilgstošu muguras ortozes izmantošanu – to varētu lietot ne ilgāk par piecām stundām dienā. Pretēja gadījumā ortoze sāk pildīt muskuļu, kas nodrošina pareizu stāju, funkciju. Mans ieteikums būtu uzlikt ortozi tikai pirms lielākas fiziskas slodzes, kad ir zināms, ka būs jāceļ smagi priekšmeti.”

Un tomēr – kura tablete mazāk kaitīga?

Gunita Petrovica akūtu muguras sāpju gadījumā ieteiktu paracetamolu.

“Jaunākajās vadlīnijās minēts, ka paracetamols (paracetamolum) ir pirmā izvēle pret sāpēm, jo nebojā kuņģa gļotādu.” Farmaceite vērš uzmanību uz to, ka paracetamols nereti ir arī citu preparātu, piemēram, zāļu pret saaukstēšanos sastāvdaļa, tādēļ jāseko, lai, lietojot vairākus medikamentus, nepārsniegtu tā pieļaujamo dienas devu.

Lokālie līdzekļi – sildošie un atvēsinošie

Ārīgi lietojams lokāls pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis būs noderīgs, piemēram, ja mugurai bijusi pārāk liela slodze dārza darbos. Tiesa, jāievēro neliela piesardzību. “Ja gels vai ziede satur aktīvo vielu nātrija diklofenaku, uzziežot to uz ādas jāizvairās no saules, tā kā šie līdzekļi izraisa ādas jutību un tātad – var gūt apdegumu.

Ziede ar sildošu efektu uzlabo asinsriti. To var lietot, piemēram, pēc ilgstoša darba pie datora, kas izraisījis plecu daļas, kakla, spranda sāpes.

Savukārt pēc traumas var noderēt lokāls līdzeklis ar atvēsinošu efektu – tas neļaus attīstīties iekaisumam, mazinās tūsku un zemādas asinsizplūdumu risku.”

Aptiekā pieejami ir arī pretsāpju plāksteri. Tie satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augus – arnikas, baltā vītola ekstraktu. Atslābināt saspringtus muskuļus un mazināt sāpes var palīdzēt magnija preparāti.

Gan ārsts, gan farmaceite zina teikt – sākoties muguras sāpēm, cilvēki reti uzreiz dodas pie ārsta, toties uz aptieku visai bieži. Neirologs uzsver: “Būtiski ir novērtēt, vai paša izvelētā pretsāpju terapija patiešām palīdz. Ja nē, ja sāpes tikai palielinās, turklāt tās ir arī nakts stundās, ja sāpju dēļ samazinās darbspējas, ar steigu jādodas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Tas noteikti jādara arī gadījumā, ja stipras sāpes mugurā pirmo reizi parādās pēc piecdesmit gadu vecuma.

Foto: pexels.com