Saeima pieņem Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības tiek nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ceturtdien, 24.martā, lēmusi Saeima. Trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstītais Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projekts paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam.

“Rīgas Svētā Pētera baznīca ir viens no Latvijas svarīgākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, tā ir absolūta Rīgas dominante un norāda uz Rīgas piederību Rietumeiropas kristīgajai kultūrtelpai. Šobrīd baznīca kā kultūras piemineklis atrodas kritiskā stāvoklī un neatliekami ir nepieciešami plaši, fundamentāli rekonstrukcijas darbi. Mēs ceram, ka Saeimā pieņemtais likums būs labs sākums tam, lai Pētera baznīca atdzimtu savā sākotnējā veidolā,” uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā tiek noteikts, ka primāri Rīgas Svētā Pētera baznīca ir dievnams, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai, vienlaikus nezaudējot arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai. Rīgas Svētā Pētera baznīca būs pieejama ar baznīcu vēsturiski saistīto kristīgo konfesiju reliģiskajām organizācijām to reliģiskās darbības veikšanai, par to vienojoties savstarpēji un ar nodibinājumu. Nodibinājums nodrošinās Rīgas Svētā Pētera baznīcas pieejamību, koordinējot un vienojoties ar tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izmanto Rīgas Svētā Pētera baznīcu likumā noteikto funkciju veikšanai.

Likumā nostiprināts pienākums nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam noteikti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma saglabāšanu, atjaunošanu un izmantošanu likumā paredzēta arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē nodibinājuma iesniegto pārskatu un reizi gadā sniedz atzinumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbības atbilstību.

Likums regulē arī jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcai piegulošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Likumā iekļauti arī piegulošās teritorijas izmantošanas ierobežojumi, tostarp aizliegums tajā būvēt jaunas būves.

Finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanai, atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.

“Šobrīd mūsu visu kopējais pienākums ir sadarboties un atbalstīt nodibinājuma centienus atgriezt šo kultūras pieminekli savā sākotnējā spožumā, apliecinot Latvijas piederību rietumu kultūrtelpai,” paudis A.Ašeradens.

Saeimas Preses dienests

Foto:saeima.lv