Sabiedrībai daba rūp, tomēr cilvēki tās labā varētu darīt vairāk

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Šāds secinājums izriet no Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LatViaNature veiktā pētījuma, kas tika prezentēts Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šodien, 21. maijā, kad starptautiski atzīmē Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 dienu.

Pētījumu veica projekta LatViaNature partneris – Vidzemes Augstskola, noskaidrojot, ka 95,5 % Latvijas iedzīvotāju rūp daba. Turklāt divām trešdaļām respondentu rūpes par dabu ir ļoti svarīgas. Cilvēkus visvairāk uztrauc mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas un laikapstākļi, apbūve dabas teritorijās un arī līdzcilvēku bezatbildīgā rīcība. 

Viens no pētījuma secinājumiem – sabiedrības attieksmi dabas jautājumos bieži vien veido zaļmaldināšana un sociālo tīklu influenceri, kuri nav dabas eksperti, taču ietekmē līdzcilvēkus ar emocionāliem vēstījumiem.

“Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dabu kopumā ir samērā augstas – 60,5 % respondentu tās novērtējuši kā ļoti labas vai labas. Arī par norisēm dabā, dzīvnieku un augu sugām cilvēki savas zināšanas vērtē kā labas, tomēr jāsecina, ka kopš iepriekšējās aptaujas 2021. gadā labu zināšanu īpatsvars visos jautājumos ir nedaudz samazinājies, bet viduvēju un sliktu – palielinājies. Zīmīgi, ka pārliecinošs vairākums aptaujāto zināšanas par dabu papildina saviem spēkiem, paši meklējot informāciju masu medijos, internetā un literatūrā. Tas vedina domāt, ka jānodrošina un sabiedrībai jāpiedāvā kvalitatīvi, dabas ekspertu gatavoti materiāli,” secina pētījuma pārstāve, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktore Anda Mežgaile. 

Aptaujāto cilvēku vērtējumā Latvijas dabas stāvoklis četros gados nav pasliktinājies. 36,4 % respondentu vērtējums palicis nemainīgs, kā pirms aptuveni četriem gadiem, 31,4 %, uzskata, ka tas ir uzlabojies. Trešdaļai šķiet, ka situācija dabā ir kļuvusi sliktāka.

“Datos un zinātnē balstītai dabas aizsardzībai ir svarīgi LatViaNature projektā veiktā pētījuma rezultāti par sabiedrības attieksmi un zināšanām dabas aizsardzībā. Tie tiks izmantoti dabas aizsardzības politikas, dabas apsaimniekošanas un dabas izglītības pilnveidošanai,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece. 

Zīmīgi, ka rūpes par dabu Latvijas iedzīvotāji primāri realizē mikro līmenī – savā īpašumā. Dabas vērtības savā viensētā, mežā vai pļavās cenšas saglabāt 89,4 % aptaujāto, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka saimnieku rīcība nāk par labu dabai. Piemēram, liela daļa privātmāju īpašnieku aizraujas ar mauriņa pļaušanu, kas ilgtermiņā kaitē pļavas daudzveidībai. Citi stāda dekoratīvu invazīvo sugu augus, tādējādi pasliktinot apstākļus vietējām sugām.

Nepilnas divas trešdaļas aptaujāto ir gatavas ik pa laikam piedalīties kolektīvos pasākumos, piemēram, talkās. Atbalsts tām četru gadu laikā palielinājies par 18 %. Taču darbošanos vides aizsardzības organizācijās apsvērtu vien katrs piektais jeb 21,3 %. Pētījums arī atklāj, ka 18,5 % aptaujāto nemaz nezina, kā varētu piedalīties dabas vērtību saglabāšanā. Aptaujas rezultāti pieejami vietnē https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2025/05/A6_3_ViA_sabiedribas_aptauja_21052025.pdf

“Lai sniegtu praktiskus padomus iedzīvotājiem, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ir sagatavojuši Zaļo brošūru un maijā īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu ar saukli “Skatam vai dzīvībai”. Tās ietvaros projekta LatViaNature vietnē izveidota sadaļa, kurā ikviens interesents var atrast praktiskus padomus dabas daudzveidības veicināšanai savā dārzā, pagalmā vai uz palodzes pilsētā. Piemēram, kā piesaistīt apputeksnētājus, iestādot nektāraugus uz balkona, palodzes vai dobē, kā izveidot sikspārņu, kukaiņu un krupju māju, kā ierīkot putnu un kukaiņu dzirdinātavu, lai veicinātu lielāku sugu daudzveidību sava mājokļa tuvumā,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu un sugu eksperte Linda Uzule.

Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE integrētais projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” jeb LatViaNature pilnveido dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā. Projekta laikā tiek izstrādātas inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviesta Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma.

“Jau 21 gadu mūsu dabas dižvietas ir daļa no pasaulē lielākā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000. Kopā ar citām ES dalībvalstīm Latvija 21. maijā, Biotopu Direktīvas pieņemšanas dienā, atzīmē Natura 2000 dienu. Šogad akcentējam praktisko rīcību un veicinām diskusijas par ikkatra no mums iesaisti dabas daudzveidībā. Daba ir ilgtspējīgas nākotnes garants, tādēļ aicinu katru pielikt savu roku dabas daudzveidībai,” mudina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte – Damberga.

Balstoties uz Biotopu direktīvu, ir izveidots pasaulē lielākais koordinētais aizsargājamo dabas teritoriju tīkls – saukts par “Natura 2000”. Šajā Eiropas kartē ir arī 333 Latvijas  dabas dižvietas.

Foto: Jānis Paļulis