Rūpējoties par mājokļu drošību, vairāk uzticas tradicionālām metodēm nekā tehnoloģijām

Dodoties garākās brīvdienās, Latvijas iedzīvotāji, rūpējoties par mājokļa drošību, lielākoties izmanto tradicionālus un pārbaudītus paņēmienus, moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas apskatot vien teorētisku vēlmju līmenī, liecina veiktās aptaujas dati.

Lieldienas ir laiks, ko cilvēki bieži izmanto, lai dotos kādā ceļojumā. Pavisam drīz sāksies arī ilgi gaidītā atvaļinājumu sezona, tāpēc ir īstais laiks aizdomāties par to, kā pasargāt savu mājokli un nodrošināt sev sirdsmieru laikā, kad neesam mājās. Kā nekā, dažādu starptautisko pētījumu dati liecina, ka zagļi mājokļus, kas nav aprīkoti ar jelkādām drošības sistēmām, mēdz “apciemot” trīs reizes biežāk nekā tādus, kuros šādas sistēmas ir uzstādītas.

Lai gan drošības un tehnoloģiju eksperti norāda, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj būtiski uzlabot īpašuma drošību un sekot tajā notiekošajam attālināti, no aptaujas datiem izriet, ka Latvijas iedzīvotāji ilgstošas prombūtnes gadījumos mājokļa aizsardzībai biežāk izmanto tradicionālās metodes.

Vairāk nekā puse jeb 87% respondentu, dodoties prom no mājām uz vairākām dienām, vienmēr pārliecinās, ka mājoklim ir aizvērti visi logi un durvis, bet 59% sarunā kādu, kas pieskata īpašumu viņu prombūtnes laikā, tostarp iztukšo pastkastīti, pabaro mājdzīvniekus un aplej puķes. Tāpat 42% respondentu atklāj, ka viņu mājoklī ir uzstādītas ļoti kvalitatīvas, izturīgas ārdurvis vai dubultās durvis, 5%ir uzlikuši uz logiem restes.

Dažādus tehnoloģiskus drošības risinājumus iedzīvotāji izmanto retāk. Tā, ja dažādas signalizācijas sistēmas izmanto katrs desmitais, videonovērošanas kameras – vien 8% respondentu. Tajā pašā laikā 8% aptaujāto mājokļa aizsardzībai izmanto risinājumus, kas tikai rada iespaidu, ka īpašums tiek nopietni apsargāts, piemēram, izvieto tā teritorijā videonovērošanas kameru mulāžas, sensorus, kas, reaģējot uz kustību, atskaņo bargu suņu rejas, uzlīmes par to, ka tiek veikta videonovērošana u.tml.

“Zināms efekts šādiem risinājumiem, nenoliedzami, ir. Tomēr zagļi mūsdienās ir tik rafinēti, ka spēj atvērt ne vien šķietami drošākās durvis un logus, bet arī atšķirt īstas videonovērošanas kameras no neīstām un ne tikai. Tāpēc, ja ir bažas par īpašuma drošību, ir vērts padomāt par nopietnākiem risinājumiem, piemēram, videonovērošanas kamerām, kuras mūsdienās var pieslēgt faktiski jebkur mājās, dārzā, garāžā, vasarnīcā, vai citviet. Turklāt īpašumā notiekošajam var sekot līdzi attālināti – viedtālrunī, kas ļauj iegūt lielāku sirdsmieru,” skaidro “Koblenz drošība” valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Arī BITES Mobilo ierīču un loģistikas nodaļas vadītājs Roberts Birnbaums uzskata, ka videonovērošanas sistēmas mūsdienās ir viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem īpašuma aizsardzībai no nelūgtiem viesiem.

“Pastāv uzskats, ka šie risinājumi ir ļoti dārgi, to uzstādīšanai un uzturēšanai nepieciešamas tehniskas zināšanas. Taču šobrīd tirgū ir pieejamas gudras bezvadu videonovērošanas kameras, piemēram, pasaulē plašu popularitāti iemantojušās “Arlo™”, kas ir vienkārši uzstādāmas un ērti lietojamas gan telpās, gan brīvā dabā, tāpēc iegūt pilnvērtīgu drošības sajūtu var daudz vienkāršāk un neinvestējot drošības risinājumos milzu kapitālu,” norāda Birnbaums.

Lai gan aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji videonovērošanas kameras visbiežāk izmanto vai vislabprātāk izmantotu savu dzīvokļu, privātmāju un to pagalmu novērošanai, drošības un tehnoloģiju ekspertu novērojumi liecina, ka kamerām kļūstot pieejamākām, bet to funkcionalitātei – plašākai, cilvēki aizvien biežāk apsver iespējas izmantot tās vietās, kur paši ikdienā nevar būt klāt visu laiku. Piemēram, 32% respondentu vēlētos ierīkot videonovērošanu savos lauku īpašumos, bet 14% – privātajā mežā.

“Protams, ja laukos ir labas attiecības ar kaimiņiem vai tuvējā apkaimē dzīvojošiem medniekiem, var uzskatīt, ka īpašums ir drošībā. Taču liekas “acis”, proti, kameras, kas fiksē laukos notiekošo, nebūs liekas,” tā Terinks.

Tomēr, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām, ir svarīgi atcerēties, ka zagļu darbu lielā mērā atvieglone tikai drošības sistēmu neesamība, bet arīcilvēku vieglprātīgā attieksme pret dažādiem ar drošību tieši vai netieši saistītiem jautājumiem. Tāpēc drošības un tehnoloģiju eksperti atgādina dažas vispārzināmas patiesības, ko ir vērts ņemt vērā, plānojot garākus ceļojumus:

• Mājokļa, garāžas utt. rezerves atslēgas nav ieteicams turēt viegli pieejamās vietās, piemēram, zem kājslauķa, puķupodā vai uzkārtas uz naglas pie šķūnīša. Tās labāk atstāt kādam uzticamam cilvēkam.
• Ja ir automātiskās garāžas durvis, tās vēlams deaktivizēt, jo zagļi mēdz tās izmantot, lai iekļūtu īpašumā.
• Ir rūpīgi jāpārdomā informācija, kas tiek publicēta sociālajos tīklos, jo par mūsu ceļojumu plāniem un vērtīgajiem pirkumiem priecājas ne tikai mūsu draugi, bet arī potenciālie kramplauži un arī kibernoziedznieki, kuru uzbrukumi, pateicoties sociālajos tīklos pieejamajai informācijai, kļūst aizvien personalizētāki.

Vērtīgākās lietas, piemēram, skaidru  naudu un vērtslietas, ieteicams glabāt bankā vai seifā, nevis skapjos, plauktos, grāmatās, lustrās, cepeškrāsnī, ledusskapī vai citās šķietami drošās vietās, ko zagļi parasti pārbauda vispirms.

Foto: publicitātes