Rīkojies šādi, ja liedagā sastopi novārgušu roņu bērnu

Ventspils domes deputāte Ilze Buņķe stāsta par vārda došanas konkursu: “Ventspils pilsētas pašvaldība jau ilggadēji sadarbojas ar Rīgas Zooloģisko dārzu un jau kopš 2007. gada sniedz finansiālu atbalstu, lai palīdzētu Rīgas Zooloģiskā dārza darbiniekiem, ronēnu aprūpētājiem, nodrošināt roņu labsajūtu un no jūrmalas atvesto savvaļas ronēnu izdzīvošanu un rehabilitācijas nodrošināšanu.

Konkursā par roņu meitenes vārda došanu piedalījās skolēni no piecām skolām, un bērnudārzu audzēkņi no sešiem bērnudārziem. Kopumā tika iesniegti vairāk nekā 400 darbu ar priekšlikumiem ronītes vārdam.

Visus iesniegtos vārdus izvērtēja žūrijas komisija un par ronītei piemērotāko vārdu izvēlējās Ventiņa.

Ar šādu vārda priekšlikumu tika iesniegti vairāki radošie darbi, tādēļ žūrijas komisija lēma, ka visi šie kolektīvi ir pelnījuši iegūt balvu – braucienu uz Rīgas Zoodārzu, uz ronenītes kristībām.”

Balvā uzvarētāji – Ventspils Centra sākumskolas 4b. un 3a. klases un pirmsskolas izglītības iestādes  “Varavīksne” “Rūķīšu” un “Bitīšu” grupiņas kolektīvs – ieguva arī ekskursiju pa Rīgas zooloģisko dārzu. Savukārt roņu saime no krustvecākiem saņēma dāvanā veselu kasti ar zivīm. Dāvanu Puika un Krista uzreiz arī nogaršoja un atzina par labu esam. Turpretī Ventiņa no piedāvātā kāruma atteicās, jo viņai patlaban ir gavēnis un zivis tā sākšot izgaršot tikai pēc pāris nedēļām.

Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols atzina, ka: “Roņi zoodārzā ir īpaši dzīvnieki. Gan tāpēc, ka ronis Puika pieprot vairāk nekā 30 dažādu triku, ko labprāt izpilda vasarās dzīvnieku barošanas šova laikā, gan arī tāpēc, ka pēc deviņu gadu pārtraukuma mums ir atkal mazulis – Ventiņa. Gan arī tāpēc, ka roņu labsajūtas nodrošināšanā Zoodārzā  un no piekrastes atvesto roņu rehabilitācijā mums ar Ventspils pilsētu izveidojusies ilga un cieša sadarbība jau desmit gadu garumā. Paldies Ventspilij par paveikto un ceram uz veiksmīgu sadarbību turpmāk!”

Tā kā šogad ir silta ziema, tad visai drīz pastaigu cienītājiem iespējams jūras piekrastē sastapt kādu mazu, nobēdājušos un varbūt pat satraumētu roņu mazuli. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti izstrādājuši ieteikumus, ko darīt, ja liedagā pamanīts ronēns:

• Vispirms piesien pavadā suni (vislabāk visu laiku suni vest pavadā), lai tas nesakostu ronēnu;
• Novērtē ronēna veselības stāvokli;
• Ja tas ir apaļīgs un nikni rūc, kā arī daļēji vai pilnīgi nomainījis vilnu, tad nav jāuztraucas;
• Ja mazais ir vārgs, tievs un/vai tam ir ievainojumi, tad zvani pa tālr. 29 198590;
• Pēc tam attālinies no ronēna un netraucē viņu.
• Nekādā gadījumā nemēģini ronēnu pārvietot, kā arī nedzen viņu ūdenī! Ronēns var iekost, tādēļ neaiztiec to!

Šāda sistēma veiksmīgi darbojās arī iepriekšējos gados.

Par pagājušā gada rezultātiem stāsta roņu koordinators un Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts: “Sabiedrības iesaistīšanās Dabas aizsardzības pārvaldes informēšanā par piekrastē esošajiem mazajiem ronēniem ir gana aktīva. Pagājušajā pavasarī saņēmām zvanus apmēram par 100 ronēniem. Par lielu daļu no tiem saņēmām atkārtotus zvanus no dažādiem zvanītājiem. Izvērtējot situāciju, lielākajā daļā gadījumu ieteicām mazo ronēnu likt mierā, daļu ronēnus pārvietojām uz mazāk apmeklētām vietām, tādējādi saudzējot tos no liekas uzmanības un nepārdomātas cilvēku rīcības. 11 ronēnus, kas bija pārlieku novārguši vai ievainoti, pārvietojām uz Rīgas zooloģisko dārzu.”

Pelēkais ronis Latvijā ir īpaši aizsargājama dzīvnieku suga. Taču pēdējā laikā tiek saņemti negatīvi komentāri no zvejniekiem, jo gan ronis, gan zvejnieki vēlas vienu un to pašu – zivis. Tomēr vienā Baltijas jūrā ir jāatrod sabalansēta līdzās pastāvēšana  gan zivīm, gan roņiem, gan arī zvejniekiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde vēlas izstrādāt roņu sugu grupas aizsardzības plānu.

“Lai nodrošinātu roņu sugu grupas mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu aizsardzību, 2016.gada nogalē Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Dabas skaitīšana” ietvaros esam uzsākuši roņu sugu grupas aizsardzības plāna izstrādi. Tas būs attiecīgās sugas ekspertu veidots stratēģisks dokuments, kas pamatos roņu aizsardzības nepieciešamību, paredzot risinājumus roņu un cilvēku veiksmīgai līdzāspastāvēšanai. Tostarp šī plāna izstrādē esam iecerējuši gūt izvērtējumu un ieteikumus pavasarī pludmalē sastopamo roņu mazuļu aizsardzības pasākumiem, uzskaites nodrošināšanai. ” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jautājumos Gunta Gabrāne.

Foto: publicitātes