Rīgā pieminēs 1941. gada deportāciju 80. gadadienu

Šī gada 14. jūnijā aprit 80 gadu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas pilsoņu. 

Pieminot deportāciju upurus, 14. jūnijā no plkst. 11.00 deportēto cilvēku vārdu tiešsaistes lasījumā ar nosaukumu “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” vienlaikus visā Latvijā tiks lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Piemiņas tiešsaistes lasījumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas. 

Lasījumus plkst. 10.55 ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, ko pārraidīs Latvijas Televīzijas 1. programmā (LTV1) un Latvijas Radio 1. programmā (LR1).

Rīgas izvesto iedzīvotāju vārdu lasījumi tiks straumēti no vairākām vietām, un kopumā tiks nolasīti 5000 deportēto cilvēku vārdi. Lasījumus uzsāks šīs kopīgās piemiņas akcijas idejas autore Sandra Kalniete, piedalīsies arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Atgādinot par šodienas paaudzes pienākumu neaizmirst šos izsūtītos cilvēkus, kopumā tiešsaistes lasījumos iesaistīsies plaša iedzīvotāju daļa – gan no represēto biedrībām, gan jaunieši no Rīgas skolām un jaunsardzes.

Lasījumi tiks straumēti reāllaikā platformās LSM.lv un LNB.lv, kur būs pieejama “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no deportēto cilvēku vārdu tiešsaistes lasījumiem pašvaldībās. Šajā kartē vēlāk tiks ievietoti arī lasījumu videomateriāli, kā arī dati par deportētajiem, lai veidotu un attīstītu publiski pieejamu tiešsaistes platformu, kas vizualizē deportācijas Latvijā, palīdzot aptvert apmēru un sekas, parādot statistiku un vienlaikus ļaujot izsekot individuāliem izvesto cilvēku stāstiem. Savukārt, lai latvieši pasaulē varētu iesaistīties un šai piemiņas brīdī būt domās kopā ar 14. jūnija upuriem, kā arī ar latviešiem Latvijā un citur ārzemēs, digitālajā piemiņas kartē būs sadaļa, kurā ikviens latvietis pasaulē varēs ievietot savu, ģimenes vai domubiedru grupas foto ar aizdegtām piemiņas svecēm rokās.

Deportēto cilvēku vārdu tiešsaistes lasījumu idejas autore Sandra Kalniete norāda: “Nav nekā personīgāka un individuālāka par cilvēka vārdu un uzvārdu, jo tas pavada ikvienu no dzimšanas līdz nāves brīdim un turpina pastāvēt līdz laiku aizlaikiem vēstures annālēs. Ikviens izsūtītais ir pelnījis, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī. Vārdu lasīšanas ceremonijai vienlaikus notiekot visos Latvijas novados un pagastos un piemiņas brīžus saslēdzot vienotā Latvijas tīmeklī, tiek dota iespēja tiešsaistes lasījumā piedalīties kā Latvijā, tā visā pasaulē mītošajiem tautiešiem.”

Foto: publicitātes

2

TOP Komentāri

avatar
1 Komentāra topiki
1 Raksta atbildes
0 Sekotāji
 
Vislielākā reakcija
Karstākais komentāru topiks
1 Komentāru autori
Skolnieciņš Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie vispopulārākie
Skolnieciņš
Viesis
Skolnieciņš

Ir aizvadīta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Ir aizvadīts 14. jūnijs. 1941. gada 14. jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām latviešu tautas vēsturē. Tieši pirms 80 gadiem iesākās pirmais Latvijas iedzīvotāju deportāciju vilnis. Noziedzīgais un despotiskais Padomju Savienības okupācijas režīms 1941. gada jūnijā izsūtīja uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem vairāk nekā 15 424 nevainīgus cilvēkus, kā arī daļu no šiem cilvēkiem cietsirdīgi nogalināja. Latviešu tauta cieta klusējot. Vairāk nekā pusgadsimtu par šiem notikumiem nācās klusēt, tamdēļ ka naidīgā Padomju Savienības okupācijas vara apspieda jebkurus tautas kliedzienus pēc patiesības. Paldies Dieviem, šie skumjie laiki mūsu tautai… Lasīt tālāk »

Skolnieciņš
Viesis
Skolnieciņš

[Komentāra 2. daļa] Cerēsim un ticēsim, ka šie traģiskie notikumi nekad vairs neatkārtosies. Lūgsim Sentēvu Dievus, lai Sentēvu Dievi dāvā mūsu tautai gudrību. Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi dāvā mūsu tautai spēku. Lūgsim likteņa Dievieti Laimu, lai Dieviete Laima dāvā mūsu tautai laimīgu un priekpilnu nākotni. Lūgsim nāves un dzīvības Dievieti Māru, lai Dieviete Māra dāvā Latvijai Saules mūžu! Lūgsim visvareno Pērkonu – Debesu Tēvu, lai Dievs Pērkons pasargā latviešu tautu un latviešu zemi no posta, bada un iznīcības! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi pasargā mūs no ļauna! Ar cieņu pret sentēviem, Skolnieciņš no svētupes [Latvju… Lasīt tālāk »