Redzējums pēc “Kas notiek Latvijā?” – vai tiešām ārvalstu studenti ir drauds, nevis iespēja?

Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” aprīļa sākumā tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kas, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.

Augstākās izglītības eksports: iespēja, nevis drauds

Augstākās izglītības eksports nav nedz ēna, nedz apdraudējums – tā ir valsts attīstības iespēja, kurai ir nepieciešama sabalansēta, faktos balstīta politika un atklāta diskusija. Diemžēl raidījumā dominēja drošības risku retorika, kur ārvalstu studenti tika aplūkoti pārsvarā kā potenciāls drauds, nevis kā resursi, kuriem var un vajag dot iespēju kļūt par daļu no Latvijas inovāciju un zināšanu ekosistēmas.

Statistika un reālā situācija

Palūkojoties statistikā, mēs redzam, ka 2024. gada beigās Latvijā izsniegtas aptuveni 130 000 termiņa uzturēšanās atļaujas, no kuriem trešo valstu ārvalstu studenti – 7036 personas, kas ir tikai 5,41%. Tādēļ vispirms nepieciešams nodalīt ārvalstu studentus no tiem jautājumiem un problēmām, kas skar bēgļu, ieceļotāju un no ārvalstīm ievestā darbaspēka tematiku.

Latvijas augstskolu sistēma cieš no demogrāfiskās krīzes. 2005. gadā universitātēs un koledžās studēja vairāk nekā 130 tūkstoši studentu, bet 2024. gadā – tikai 74 tūkstoši, ar turpmāku negatīvu prognozi. Lai uzturētu augstskolu infrastruktūru un mācību procesu atbilstošā līmenī, pie augošām izmaksām, pastāv trīs galvenie finansējuma avoti: palielināt valsts budžeta līdzekļu apjomu, palielināt studiju maksu uz studentu skaita rēķina vai piesaistīt ārvalstu studentus.

Ārvalstu studentu skaits Latvijā pieaudzis no 4–5 tūkstošiem 2014. gadā līdz 11 500 studentiem jeb 15,54% no kopējā studējošo skaita 2024. gadā. Šo procentuālo rādītāju ietekmē ne tik daudz ārvalstu studentu pieaugums, cik vietējo studentu skaita kritums. Interesanti, ka šī ir viena no retajām jomām, kur Latvija ir līdere starp Baltijas valstīm, lai gan salīdzinājumā ar citām valstīm Latvija joprojām atpaliek: Luksemburga – 47%, Austrālija – 30%, Lielbritānija – 24%, Šveice – 22%, Čehija – 22%, Kanāda – 20%.

Ekonomiskais ieguvums

Ārvalstu studentu ieguldījums ekonomikai ir nozīmīgs. Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījumā norādīts, ka 2023. gadā ārvalstu studenti Latvijas ekonomikā ienesuši 385,2 miljonus eiro, no kuriem nodokļos valsts budžetā samaksāti 58 miljoni eiro.

Studiju kvalitāte un studentu veiksmes stāsti

Raidījumā tika izteikts apgalvojums, ka uz Latviju brauc studēt studenti ar tik zemu sagatavotības līmeni, ka nespēj iestāties augstskolās savās valstīs. Vēlamies norādīt, ka liels studentu skaits Latvijā ierodas no Indijas, Šrilankas un Uzbekistānas – valstīm ar izteiktu demogrāfisko pieaugumu. Piemēram, Uzbekistānā uz 36,8 miljoniem iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir 790 tūkstoši gadā, piedzimstot gandrīz miljonam bērnu. Vietējās augstskolas nespēj nodrošināt pieaugošo pieprasījumu, tāpēc jaunieši meklē iespējas ārzemēs – daži nonāk Latvijā.

Indijas un Šrilankas studentu piesaiste ir ilgstoša darba rezultāts, ko veikuši RTU un Turības speciālisti, pateicoties kuriem Latvijas izglītība ir atpazīstama un pozitīvi vērtēta Šrilankā. Tomēr Latvijas daļa pasaules studentu plūsmas ir niecīga. Piemēram, uz ASV dodas 250 tūkstoši, bet uz Kanādu 320 tūkstoši Indijas studentu gadā.

ISMA ir vadošā augstskola Latvijā sadarbībai ar Uzbekistānu. Tā ir pirmā Latvijas augstskola ar filiāli ārvalstīs (Ferganā), un ar Uzbekistānas prezidenta un valdības atbalstu tās diploms ir pielīdzināts vietējai izglītībai.

ISMA bāze Uzbekistānā nav tikai simbolisks žests vai reģionāls projekts – tā ir stratēģiska platforma izglītības sadarbības attīstībai daudz plašākā mērogā. Īpaši nozīmīga šī sadarbība kļūst pēc 2023. gada Eiropas Savienības un Centrālāzijas samita, kurā tika akcentēta izglītības un zinātnes nozīme reģiona attīstībā un ES nākotnes stratēģiskajās partnerībās. Augstākā izglītība tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības un inovāciju pamatiem, un Latvijai ir iespēja būt par tiltu starp Eiropu un Centrālāziju, izmantojot jau izveidotās institucionālās sadarbības formas, piemēram, ISMA filiāli Ferganā. Pavisam nesen par stratēģiskās sadarbības tālāku attīstīšanu ar Uzbekistānu paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.

Savukārt valsts mērogā, mēs nekonkurējam ar citām Latvijas augstskolām par Uzbekistānas studentu piesaisti, bet gan ar Polijas un Čehijas augstskolām, kas aktīvi darbojas reģionā. Latvijai jāizmanto savs potenciāls, sadarbojoties augstskolu starpā, nevis veidojot iekšējo konkurenci. Dati rāda, kā pēdējos gados mēs šo konkurenci ar citām Eiropas valstīm zaudējam, jo Uzbekistānas studentu skaits Latvijā lēnām samazinās.

Runājot par studiju kvalitāti, labs piemērs ir Ališers Akbārovs – ISMA absolvents no Uzbekistānas, kurš 2020. gadā pabeidza Informāciju sistēmas programmu, pēc tam izveidoja fintech uzņēmumu Comfi Dubajā un iekļauts “Forbes Middle East 30 Under 30” sarakstā. Cik zināms, tas ir pirmais tik augsta līmeņa sasniegums Latvijas augstskolu absolventu vidū.

Studentu atbirums un vīzu politika

Vēl viens apgalvojums raidījumā bija, ka privātajās augstskolās ir augsts atbirums, kas liecinot par problēmām atlases procesā. Augstskolas tomēr atšķiras no vidusskolām: vidusskolā 100% pabeigšanas procents ir norma, augstskolās pasaulē rādītājs svārstās no 30 līdz 80%. Latvijā 2022./2023. mācību gadā bakalaura līmenī pabeidza 50–60% studentu, kas ir salīdzināms ar Igauniju, Lietuvu, Itāliju un Spāniju.

ISMA dati rāda, ka no 2020. gadā iestājušajiem pilna laika ārvalstu studentiem 67% absolvēja 2024. gadā. Raidījumā IZM Valsts sekretāra p.i. Jānis Paiders minēja, ka 30–37% ārvalstu studentu atbirst, kas sakrīt ar mūsu vērojumiem. Tāpēc nav saprotams, kāpēc tas tiek traktēts kā negatīvs aspekts, ja Latvijas studentiem atbirums ir 40–50%.

Tika apgalvots, ka dažās augstskolās vīzu atteikumu skaits sasniedz 60–80%, taču tas neatbilst patiesībai. Piemēram, ISMA dati rāda, ka no 2024./2025. m.g. vasaras uzņemšanas studentiem 87% no Indijas un 91% no Uzbekistānas saņēma vīzas. Valsts labās prakses līgums nosaka maksimālo atteikumu līmeni – 20%.

Viltus studentu mīts un migrācijas jautājumi

Tēma par “viltus studentiem” ir spekulatīva. Lai studētu Latvijā, jāslēdz studiju līgums un jāapmaksā viss pirmais studiju gads. Kaimiņvalstīs darba vīzu var iegūt par trīsreiz mazāku maksu vai bez maksas. Kāda motivācija būtu maksāt tādu summu tikai par 20 stundu darba tiesībām nedēļā, ja mērķis nav izglītība?

Vērojot ISMA absolventu ceļus, redzams, ka Uzbekistānas studenti pēc studijām, nevēlas palikt Latvijā, bet izvēlas atgriezties dzimtenē. Iemesls nav saistīts ar izglītības kvalitāti Latvijā, bet gan ar realitāti – Uzbekistānas ekonomika piedzīvo dinamisku izaugsmi. Kopš 1995. gada Uzbekistānas iekšzemes kopprodukts (IKP) nav piedzīvojis kritumu, pretstatā Latvijai, kur recesijas periodi bijuši vairāki (piemēram, -14% 2009. gadā finanšu krīzes ietekmē, -3,8% 2020. gadā pandēmijas dēļ, kā arī neliels IKP kritums 2023. gadā). Savukārt Uzbekistānas IKP 2023. gadā pieauga par 6%, un līdzīgi strauja izaugsme tiek prognozēta arī turpmākajos gados. Šāda izaugsme rada jauniešiem cerības un iespējas, kuras viņi vēlas izmantot savā valstī.

Skats nākotnē

Noslēgumā – diskusijās par ārvalstu studentiem bieži balstās maldīgos pieņēmumos. Tiek meklētas problēmas, kuras patiesībā neeksistē. Problēma netiek precīzi definēta, taču tiek meklēti ierobežojumi, sodi un dažādu jaunu prasību ieviešana.

Ja raugāmies uz nākotni, kļūst skaidrs – Latvijai nāksies konkurēt ar izglītības kvalitāti un inovācijām, nevis ar zemu cenu vai migrācijas ierobežojumiem. Un šajā konkurencē svarīgi ir nezaudēt tos pamatus, uz kuriem balstās šī brīža panākumi. Esošā augstākās izglītības sistēma un starptautiskā sadarbība ir jākopj un jāattīsta, nevis jāgrauj pārsteidzīgu vai populistisku lēmumu vārdā. Tikai balstoties uz faktiem un ilgtermiņa redzējumu, Latvija spēs nostiprināt savas pozīcijas globālajā izglītības telpā.

Andrejs Cinis, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) administratīvā darba prorektors