Prāvesta Viktora Siļčonoka priesterības 10 gadi

Draudzes  vajadzībām – sanāksmēm, svētdienas skolai, svinībām u.c.  nepiecišama  atsevišķa telpa. Bijušā dekāna laikā  tika atremontēta  istaba neapdzīvotajā, vecajā  koka vienstāvu mājā.. Bet bija grūtības ar apkuri, ūdeni, kanalizāciju. Kā neapdzīvotā mājā, bija demolēšanas gadījumi.  Mājas vienā galā iekārtojās klaidoņi.

   Izvirzījās  jautājums par  jaunas draudzes mājas celtniecību, apmaiņā pret  pilsētai  atdodamo  zemi   (uz kuras atradās minētā vecā māja), lai izveidotu pilsētas satiksmei tik nepieciešamo,  piecu ielu krustojuma apli.

      Labāko variantu atrodot, prāvests Viktors, draudzes mājas jaunbūvi apvienoja  ar esošo prāvesta (bij. dekāna) dzīvojamo māju. Rezultātā  saglabājas autostāvvieta pie baznīcas (to neaizņem jaunbūve), un  draudzes  māja būs pastāvīgi  apdzīvota.

   Jāpiebilst,ka ielu satiksmes  apļa izbūve  (nojaucot veco māju) pilnībā atklāja agrāk  aizsegto skatu uz skaisto baznīcas ēku.  Un ,pateicoties  speciālai izgaismošanai, baznīcas ēka priecē ar savu izskatu arī naktī.

   Līdzīgi bija ar pārmaiņām baznīcas apkurē.  Iepriekš apkuri veica  no baznīcas priekštelpas nodalījumā iekārtotā  akmeņogļu katla. Bija nepieciešams kurinātājs, un bija jārēķinās ar dūmu un pelnu ieplūdi baznīcā un apkārtējā pilsētas vidē.

   Prāvests Viktors izplānoja un noorganizēja ,koka granulu katla, ar automatisko režīmu, uzstādīšanu.

  Tagad kurinātājs vairs nav nepieciešams, un  ne baznīcā, ne pilsētā neplūst akmeņogļu dūmi un putekļi. Lētāk un tīrāk.

   Ne mazums pūļu  bija jāiegulda  baznīcas  interjēra atjaunošanai. Piemēram, logi. To apdare un montāža  veikta  pirms  apmēram 50 gadiem. Starpstiklu telpa jau daudzviet pieputējusi, bet tīrīšana būtu iespējama, tikai demontējot (izņemot)  jau ietrunējušos rāmjus, par kuru atkārtotu montāžas iespēju bija šaubas.

     Likās , tik sarežģīti… Bet pateicoties pr. Viktoram , viss tika atrisināts. Vecās  konstrukcijas  nomainītas pret līdzīga izskata pakešu logiem, kur starpstiklu telpa ir hermētiska, no putekļiem un dūmiem aizsargāta. Pie tam ierīkoti atsevišķi atverami logi, radot iespēju veikt dabisko  ventilāciju.

         Baznīcas aizsardzībai pret ielaušanos, logos kādreiz bija iekaltas nepievilcīgas –                .    lecošas saules staru veidola restes.  Tagad  drošības lomu  pilda  apsardzes signalizācija un videonovērošanas   kameras.

   Vēl daži vārdi par logu  plašajām  (dziļajām) nišām. Savulaik, kāda ceļojošu  „meistaru”   vienība, piedāvājās  „izdaiļot”  logu nišas ar gipša lējuma  kruzuļiem.  Piedāvājums tika pieņemts un darbs paveikts. Taču izrādījās, ka izskats nevis uzlabojās, bet  pasliktinājās,  pārlieka izraibinājuma dēļ.

   Tagad,kad kruzuļi noņemti,  logi ir atguvuši savu sākotnējo svinīgi majestātisko izskatu.

   Ir atjaunoti baznīcas iekšējā aprīkojuma priekšmeti – procesiju krusts,  svečturi,

Sv. Mises  iesākuma zvans un altāra zvaniņi , radio mikrofoni, vīrāknīca (tribulis),  liturģiskie  trauki  u.c. Iegādāti jauni liturģiskie tēŗpi,  Uzstādīti stendi , kuros baznīcēni var savā nodomā uzlikt  un  iedegt svecītes.

   Baznīcas dārzā uzstādītas un iesvētītas Kristus un   Vissv. Jaunavas Marijas skulptūras.

   Baznīcas veidols  atbilst tam, ka  pilsētas domes vadība un augstie viesi no Polijas un Baltkrievijas godam varēja uzsākt šāgada pilsētas svētkus,  piedaloties ekumēniskajā dievkalpojumā un noklausoties garīgās mūzikas koncertu.

    Jāatzīmē baznīcas kora augstais līmenis un sasniegumi  gan vietējos svētkos, gan  dažādos  koru salidojumos, par ko liecina balvas un apbalvojumi.  Kora ērģelniece, arī mūzikas skolas pasniedzēja Anna Korņejeva,  ir saņēmusi Jēkabpils pisētas Goda pilsoņa nosaukumu.      Veiksmīgā sadarbībā  ar pilsētas domi un citām organizācijām,Jēkabpils reģionālajā slimnīcā  iekārtota kapella garīgajām vajadzībām  Tautas namā  uzstādīta un iesvētīta piemiņas plāksne  izcilajai  Latvijas atmodas darbiniecei  Itai  Kozakevičai. Izgatavoti, uzstādīti un iesvētīti trīs pieminēkļi bijušajiem  Jēkabpils katoļu baznīcas priesteriem , Jēkabpils kapos.

     Baznīcā aktīvi darbojas dažādas lūgšanu grupas un nodibinājuma  Caritas  Latvija  Jēkabpils grupa.   Ik gadus  no mūsu bāžnīcas uz Aglonu iet svētceļnieki. Svētceļojumus sevišķi   ir  iecienījuši jaunieši.  Un te, man liekas, ir  kāds  pozitīvs  prāvesta Viktora noslēpums  (prasme) , par to liecina sajūsma, ar  kādu metas apsveicināties  Jelgavas jaunieši,  kad viņi  svētceļojuma  laikā,  nejauši sastopas  ar mūsu grupu, ar mūsu prāvestu.  Te jāpaskaidro, ka  pirms Jēkabpils , pr. Viktors  bija Jelgavas,Elejas,Staļģenes, Glūdas draudžu vikārs ,Kalnciema draudzes  prāvests un  Jelgavas diecēzes  JAUNIEŠU kapelāns.

      Pie  reizes, atgriezīsimies  pagātnes notikumos.   Prāvests  dzimis 1981. 6. martā, Daugavpilī. Poļu izcelsme.   Bērnības priesterības piemērs  bijis Daugavpils Grīvas baznīcas  dekāns Arnolds Olehno, kas no  pāvesta  Jāņa Pāvila II saņēmis monsinjora  titulu par izcilu kalpošanu  Dievam un līdzcilvēkiem.  Pēc viņa parauga prāvests  virzījies  pa savu dzīves ceļu,lai kalpotu Dievam un cilvēkiem.

    No 2000. līdz 2006. gadam mācījies Garīgajā seminārā , bet 2006. gada 24. septembrī  ,Grīvas baznīcā iesvētīts par priesteri un celebrējis primicijas Sv.Misi.

      Tālākās gaitas  noritēja  Jelgavā, par ko jau  šeit ir minēts.   Bet tagad  priesteris Viktors Siļčonoks ir Jēkabpils, Viesītes, Salas, Sēlpils un Zasas draudzes prāvests.

   Un kā te lai  neiesaucās: „Uzmanību!  Tagad,  sestdien, 8. oktobrī,  notiks JAUNUZCELTĀS  Sv. Franciska Viesītes   baznīcas  konsekrācijas  svinības (iesvētīšanas Dievkalpojums) !”  Visi laipni aicināti, būs speciāls transports.

Bet kopumā –  visu nevar ne atcerēties , ne izteikt…Pateicība un prieks par priestera Viktora kalpojumu.

Draudzes loceklis: Aleksandrs Vaivods

Foto: Spodra Purviņa