Pirmssvētku emocionālās noturības maratons – speciālistu padomi stresa mazināšanai

Katras trešais šogad izjūt stresu, kas saistīts ar gatavošanos svētkiem un visbiežāk tas skar gados jaunākos – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Biežākie stresa cēloņi ir dāvanu sagādāšana, pienācīgas atpūtas trūkums un svētku plānošana.

Aptaujā noskaidrots, kā šogad jūtamies pirmssvēktu laikā. Vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju atklāj, ka šogad pirmssvētku stresu izjūt reizēm vai bieži, sievietes vairāk nekā vīrieši. Lielāks šādi atbildējušo īpatsvars (48 %) ir tieši jaunu cilvēku vidū – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.

“Veselības centru apvienības” poliklīnikas Pulss klīniskā un veselības psiholoģe Milena Keistere skaidro: “Pirmssvētku stress ir dažādu faktoru mijiedarbības rezultāts. Tā izpausmes līmenis un cēloņi atšķiras atkarībā no vecuma, finansiālā stāvokļa un citiem faktoriem. Piemēram, jaunieši ir vairāk pakļauti pirmssvētku stresam. Šī vecuma grupa aktīvi veido karjeru, saskaras ar finansiālām grūtībām, cenšas atbilst sabiedrības standartiem. Cilvēki 30-50 gadu vecumā gada nogalē saskaras ar nopietnu slodzi. Viņiem vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar darbu, bērniem, rūpēm par vecākiem radiniekiem un svētku sagatavošanu. Viņu stress ir saistīts ne tikai ar uzdevumu apjomu, bet arī ar atbildības sajūtu par svētku kvalitāti.”

No aptaujātajiem 24 % norādījuši dāvanu sagādāšanu kā biežāko pirmssvētku stresa cēloni, par to vairāk (35 %) satraucas 18-29 gadus jaunie un nedaudz mazāk (29 %) iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Vēl 20 % minējuši pienācīgas atpūtas trūkumu kā galveno iemeslu pirmssvētku stresam, biežāk to izjūt 40 līdz 49 gadus vecumā (27 %). Kā citi iemesli pirmssvētku stresam minēti satraukums, kas saistīts ar svētku plānošanu (12 %) un arī vientulības sajūta (8 %). Arī šos iemeslus biežāk norādījuši gados jauni iedzīvotāji.

“Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina: “Tuvojoties svētkiem, aptiekā ir vērojams lielāks apmeklētāju skaits, cilvēki steidz papildināt mājas aptieciņu vai iegādāties dāvanas, piemēram, kosmētiku vai aptiekas produktus veselībai, populāras ir dāvanu kartes, un mēs – farmaceiti – kļūstam par šī maratona daļu, sniedzot atbildīgus padomus un konsultējot dažādos ar veselību saistītos jautājumos. Novērojam, ka pieaug interese pēc dabīgiem nomierinošiem līdzekļiem, piemēram, tējām, uztura bagātinātājiem vai vitamīniem, kas palīdz spriedzi mazināt. Lai gan svētku laiks asociējas ar pozitīvām emocijām, tomēr redzam, ka tas mēdz izvērsties arī fiziskās un emocionālās noturības maratonā, kas rezultātā var kļūt par iemeslu izsīkumam.”

Savukārt 36 % aptaujas dalībnieku šogad pirmssvētku stresu neizjūt nemaz – vairāk tā atbildējuši vīrieši (41 %) un cilvēki vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (43 %). Vēl ceturtā daļa aptaujāto iedzīvotāju pirmssvētku stresu izjūt reti. Reģionāli Kurzemes (37 %) un Latgales (37 %) iedzīvotāji nedaudz biežāk nekā rīdzinieki (33 %) izjutuši stresu, kas saistīts ar gatavošanos svētkiem.

“Pirmssvētku stress ir dabiska reakcija, tomēr to var ievērojami mazināt, mainot pieeju svētkiem. Koncentrējieties uz to, kas jums un jūsu tuviniekiem patiešām ir svarīgi. Pienākumu plānošana un apzināta attieksme pret svētkiem palīdzēs pārvarēt spriedzi un pilnībā izbaudīt šo īpašo laiku,” tā norāda VCA psiholoģe Milena Keistere.

Ieteikumi pirmssvētku stresa mazināšanai

1. Apzinieties, ka “ideāli svētki” ir mīts. Svētkiem nav jābūt ideāliem, tiem jābūt jūsu. Apspriediet ar ģimeni, kas viņiem patiešām ir svarīgi. Kopīgi nosakiet prioritātes, lai samazinātu nevajadzīgos uzdevumus.
2. Finanšu plānošana. Sagatavojiet izdevumu sarakstu un ievērojiet to. Dāvanu izvēlē uzsveriet emocijas, ko tās sniedz, nevis materiālo vērtību. Vienkāršas, bet sirsnīgas dāvanas, piemēram, vēstules vai pašdarinātas kartītes, var būt vērtīgākas par dārgiem pirkumiem.
3. Laika pārvaldība. Sadaliet uzdevumus obligātajos un nebūtiskajos. Centieties nepārslogot savu grafiku un atvēlēt laiku atpūtai. Piemēram, sāciet gatavoties agri, lai izvairītos no stresa pēdējās pirmssvētku dienās.
4. Rūpes par sevi. Vismaz 10–15 minūtes dienā veltiet laiku tam, kas sagādā prieku: pastaigai, mūzikai, lasīšanai. Koncentrējieties uz pašreizējo brīdi, nevis uz gala rezultātu. Novērtējiet mazos priekus, piemēram, piparkūku smaržu, siltu sarunu vai kopā pavadītu laiku. Šīs detaļas bieži vien rada visvairāk pozitīvu emociju. Līdzsvarojiet aktīvas darbības ar atpūtu. Piemēram, pēc aktīvas iepirkšanās dienas veltiet vakaru relaksācijai, skatoties filmu vai klausoties mūziku.
5. Ģimenes konfliktu vadība. Gatavojoties ģimenes pasākumiem, izvairieties no tēmām, kas varētu izraisīt strīdus. Tā vietā koncentrējieties uz sarunu tematiem, kas vieno. Svinību laikā uzsveriet kopīgo mērķi – pavadīt laiku kopā un baudīt viens otra klātbūtni. Izveidojiet jaunus rituālus. Ja iepriekšējās svinības radīja spriedzi, apsveriet iespēju ieviest jaunus, mierīgākus svētku rituālus, kas vairāk saistīti ar kopā būšanas prieku.

Lai svētki kļūst par veselīgas harmonijas un sirsnīgas kopā būšanas laiku!

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada novembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1007 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vienu atbilžu variantu.

Attēls: publicitātes