Pieredzes stāsts: Darbs skolā sniedz pārliecību un ticību saviem spēkiem

Runājot par darbu skolā, visbiežāk domājam par skolotājiem, lai gan izglītības iestāžu ikdienas darbs nav iedomājams arī bez virknes citu darbinieku, kuru pārraudzībā ir neskaitāmi jautājumi. Viens no šādiem piemēriem ir Kristīne Lepnāne, kura strādā privātajā vidusskolā ”Patnis”.

Kristīnes pienākumu loks ir ļoti plašs – no sabiedriskajām attiecībām līdz dažādu projektu īstenošanai, no ēdināšanas organizēšanas līdz finanšu jautājumu risināšanai u.tml. Savā viedoklī viņa stāsta par to, cik aizraujoša var būt darba ikdienā skolā, kā arī par to, cik atšķirīgi ir bērni un veidi, kā izkopt viņu talantus.

No finansista līdz darbam skolā

Skola bija manas mājas jau laikā, kad pati tikai mācījos, un arī šobrīd situācijas ir iegriezusies līdzīgās sliedēs. Pēc skolas absolvēšanas sekoja studijas augstskolā, iegūstot maģistra grādu finanšu jomā, un tad četrus gadus darbojos ar finansēm būvniecības jomā. Darba iespējas skolā parādījās brīdī, kad biju nolēmusi kaut ko mainīt savā dzīvē un aktīvi meklēju citu virzienu. Lai gan ilgstoši biju pārliecināta, ka dzīvē esmu atradusi savu vietu, ar laiku sapratu, ka ikdienā vēlos vairāk radošuma. Domājot par darbu skolā, nebija viegli atbildēt uz jautājumu, ko var darīt skolā, ja nav pedagoģiskās izglītības? Izrādījās, ka ļoti daudz.

Skolas dzīve no dažādiem aspektiem

Skola nav tikai stāsts par pedagogiem un skolēniem, jo ikdienā izglītības iestādes strādā daudz un dažādu nozaru pārstāvji, lai kopīgiem spēkiem radītu tādu mācību vidi, kurā ikviens bērns jutīsies labi. Kad skolas vadība meklēja “labo roku”, es, būdama gan šīs skolas absolvente, gan skolēna mamma, nolēmu pieņemt izaicinājumu. Lielā mērā arī tāpēc, ka skolas dzīvi esmu redzējusi un pētījusi no dažādiem aspektiem: kā skolēns, kā absolvents, kā praktikants skolas grāmatvedībā un arī kā skolēna mamma. Šobrīd vidusskola veido jaunas programmas jeb t.s. izvēļu grozus un man ir prieks, ka varu iesaistīties šajā procesā.

 “Zaļš gurķis” ar pievienoto vērtību

Ja kādreiz, atskatoties uz skolā pavadīto laiku, domāju, ka skola man ir daudz devusi kā bērnam, tagad zinu – tā var daudz dot arī darbiniekam. Un zinu, ka arī es varu sniegt savu artavu skolai un izglītībai kopumā. Man nav ilggadēja darba pieredze, tomēr varu piedāvāt svaigu skatījumu no malas, ko sniegt vecākiem un bērniem. Esmu kā “zaļš gurķis” ar pievienoto vērtību.

Arī gados vecākie pedagogi spēj ātri pielāgoties pārmaiņām

Domāju, ka pasaulē nav nekā radošāka par darbu ar bērniem, tāpēc ar prieku iesaistos ikvienā projektā, kur ir tāda iespēja, vadu un organizēju pasākumus, cenšoties saglabāt un likt lietā arī finansista prasmes. Šobrīd varu droši veikt, ka darbs skolā sniedz pārliecību un ticību saviem spēkiem. Turklāt, tas sniedz iespēju pavisam drīz redzēt sava darba augļus, kas tikai motivē darīt vēl vairāk. Un vēl tas skaidri parāda, ka skolās jābūt arī jauniem cilvēkiem, tomēr vienlaikus nepieciešami arī pieredzējuši pedagogi. Skolā atradīsies vieta visiem – ir jābūt balansam. Arī gados vecākie pedagogi spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un iet līdzi laikam. Viss atkarīgs no katra pedagoga paša.

Mācīties pieņemt atšķirīgo

Līdzīgi ir arī ar skolēniem – bērni ir ļoti atšķirīgi, katrs ar savu talantu un stipro pusi. Mācības privātajā vidusskolā „Patnis” man pašai iemācīja atrast kopīgu valodu ar ikvienu cilvēku. Šobrīd ļoti daudz tiek runāts par mobingu skolās. Lai cik tas neparasti arī neizklausītos, mūsu skolā nebija mobinga, un no 1. klases visi tika mācīti pieņemt arī dažādo un atšķirīgo. Atvērtie un aktīvie bērni jau dzīvē nepazudīs, bet jāņem vērā, ka ir arī klusāki un nosvērtāki bērni, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts un rūpes. Tāpēc liela nozīme ir individuālai un diferencētai pieejai, kas “Patnim” nav jaunums, jo jau 26 gadus tas tiek praktizēts skolas darbībā.

Autore: Privātās vidusskolas ”Patnis” absolvente Kristīne Lepnāne