Pieredzes stāsts: Apmaiņas programma ārzemēs un pandēmijas uzplaiksnījums

Erasmus+ studentu apmaiņas programmas ietvaros doties praksē uz Spāniju, iegūt pieredzi, piedzīvot pandēmiju un stingros ierobežojumus, kā arī atgriezties mājās dienu pirms tiek slēgtas robežas – tāds ir Biznesa augstskolas Turība studentes Anetes Annas Jankovskas pieredzes stāsts. Viņa dalās pārdomās un atgādina, lai arī mūsdienās esam komunikabli, daudzpusīgi un multikulturāli, brīžiem jaunas lietas vai iziešana no savas komforta zonas mūs pārsteidz nesagatavotus un liek ceļgaliem nedaudz patrīcēt no satraukuma.

Dalīšanās pieredzē

Sociālajos tīklos Latvijas studenti aktīvi dalās ar savu studiju un apmaiņas braucienu pieredzi, kas ir noderīgi katram kurš plāno vai tikai apsver iespēju doties apmaiņas pieredzē uz kādu citu valsti. Ikviens var sameklēt visu nepieciešamo informāciju, bet ir patīkami, ja citi studenti dalās ar reālajām sajūtām un piedzīvoto. Tas palīdz pieņemt galējo lēmumu. Protams, ir arī mazie apmaiņas braucieni, kuri ilgst tikai pāris dienas. Tas ir kā ieskats pirms dodies tālākos galamērķos. Pirms garā prakses brauciena uz Spāniju, četras reizes izmantoju iespēju ielūkoties, kā tas būs.

Pārvarēt bailes

Visā sagatavošanās posmā tikai vienu dienu pirms lidojuma mani pārņēma bailes un stress. Vēlējos atkāpties no sava plāna, jo apzinājos, ka ceļā došos viena. Šķita, ka būs grūti iedzīvoties, bet kļūdījos. Veiksmīgas komunikācijas rezultātā, viss bija vienkārši un bailes ātri vien izgaisa. Jāmin, ka cilvēki ārvalstīs ir ļoti atvērti un ir viegli saprasties, tāpēc nav jābaidās, ir jādodas tikai uz priekšu.

Apvienot patīkamo un lietderīgo

Prakse bija saistīta ar tūrisma izbraukumiem un to apskati, tāpēc neizpalika iespēja apskatīt tūrisma objektus, populārākās vietas un Spānijas dabas daudzveidību. Šādi braucieni ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt valsti, uz kuru esi atbraucis studēt vai strādāt, kā arī cilvēkus un kultūru. Un noteikti iegūt jaunus kontaktus un sadarbības iespējas.

Ne tikai atpūta

Viennozīmīgi nepiekritīšu mītam, ka apmaiņas braucieni ir tikai atpūta un tūrisms. Ierodoties citā vidē, šķiet, ka darbus var darīt nedaudz vieglākā gaisotnē un studijas uztvert mazāk nopietni, taču tā nav. Ikvienā valstī darbs un studijas ir nozīmīgas un apmaiņas braucienos ir jāstudē un praksē jādarbojas ar tādu pašu jaudu, kā savās mājās. Neliegšu, ka neformālas gaisotnes pasākumu apmaiņas braucienos ir vairāk nekā ikdienā esot Latvijā, bet tas tikai dod papildus iespēju iepazīt citus cilvēkus un dibināt kontaktus.

Darba rūdījums

Mācību prakse manā gadījumā saistījās ar pasākumu un tūrisma braucienu organizēšanu Spānija un ārpus tās. Darba apjoms bija liels, bet darbs bija dinamisks un aktīvs, līdz ar to darba laiks paskrēja nemanot. Kā students ar nelielu darba pieredzi noteikti varu teikt, ka prakse man ir devusi īstā darba pieredzi un rūdījumu, kas noteikti noderēs dzīvē kopumā, ne tikai profesionālajā jomā. Tagad ir vieglāk saprast, kāda ir darba vide, specifika un vēlamie rezultāti. Saprotu, ko no manis sagaidīs darba devējs.

Aklimatizācija darba vidē un spāņu ieradumi

Darba laiks Spānijā nosvērtu latvieti var arī nedaudz izsist no līdzsvara. Ja mēs strādājam noteiktu darba laiku ar pārtraukumu pusdienām, tad spāņi strādā pāris stundas no rīta, pa vidu ir divu vai vairāk stundu pārtraukums, pēc kura seko darbs no pēcpusdienas līdz vakaram. Brīžiem šajās divās stundās nezināju, kur likties un ko darīt, bet ar laiku pielāgojos un atradu sev nodarbes, piemēram diplomdarba rakstīšana. Arī punktualitāte nav spāņu stiprā puse. Bija jāpielāgojas, ja spāņu kolēģis ir paziņojis par savu ierašanos, viņš noteikti nokavēs pusstundu vai pat vairāk. Tajā pašā laikā spāņi ir ļoti pozitīvi un uz viņiem ir grūti dusmoties. Šis bija vēl viens izaicinājums, pie kura bija jāpierod.

Mācību prakse un pandēmija

Mācību prakses noslēguma laiks sakrita ar pandēmijas straujo uzplaiksnījumu. Laiks bija saspringts, Spānijā jau bija sācies ārkārtējais stāvoklis, kad nevarēja vienkārši iziet no mājas, bija jābūt konkrētam iemeslam. Paldies Latvijas vēstniecībai Spānijā, ar kuras palīdzību spēju noreaģēt ātri un visnotaļ veiksmīgi, kā arī ģimenei un draugiem, par morālo atbalstu. Kaut arī biļetes mājupceļam nācās mainīt trīs reizes, Latvijā ierados 16. martā, vienu dienu pirms robežu slēgšanas. Mācību prakse rezultātā sanāca nedaudz īsāka, bet noteikti ne sliktāka.

Autore: Biznesa augstskolas Turība studente Anete Anna Jankovska