Pieprasījums pārspēj piedāvājumu – pusvadītāju trūkums kavē ražošanu pasaulē un Latvijā

Mikroshēmas jeb pusvadītāji kļuvuši par mūsu pasaules neatņemamu sastāvdaļu – tie ir ārkārtīgi nozīmīgi ne tikai automašīnu, viedtālruņu un citu iekārtu ražošanā, bet tie nodrošina arī, piemēram, visas virtuves tehnikas darbību. Taču Covid-19 pandēmijas iespaidā pusvadītāju pieprasījums pasaulē šobrīd ievērojami pārspēj piedāvājumu, rodas deficīts, kas negatīvi ietekmē ražošanas nozari, secināts starptautiskās ziņu aģentūras Reuters organizētajā diskusijā starp ASV pētniecības uzņēmumu Forrester un tehnoloģiju uzņēmumu Huawei. Šobrīd pusvadītāju ražošanas jaudas atgūšana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem lielāko tehnoloģiju uzņēmumu vidū ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā – lai veiksmīgi turpinātu darbus, problēma jārisina nekavējoties.

Traucēta elektrotehnikas ražošana un pat iekārtu remonts visā pasaulē

Pusvadītāju trūkums pasaulē radies gan dažādu tehnoloģisko izrāvienu, piemēram, elektroauto attīstības, gan lielā mērā arī Covid-19 pandēmijas dēļ. “Pandēmijas laikā ekonomika daļēji sabruka, daudzviet palēninājās ražošanas jauda un tāpēc nebija vajadzīgas tik daudz mikroshēmas. Tā rezultātā fokuss no pusvadītāju ražošanas un piegādes mainījās uz, piemēram, mākoņa pakalpojumu sniedzējiem. Tagad ir radies nepārprotams disbalanss starp pusvadītāju pieprasījumu un piedāvājumu. Tas rada lielas problēmas tehnoloģiju nozarē, piemēram, pusvadītāju trūkums ir smagi jūtams auto nozarē, un kavē jaunu elektroauto ražošanu,” norādījis Huawei Technologies ASV galvenais drošības speciālists Endijs Purdijs (Andy Purdy). Turklāt pusvadītāju trūkumu izjūt ne tikai elektroauto ražotāji – arī tādi uzņēmumi kā Ford, Nissan un General Motors bijuši spiesti samazināt vai pat vietām apturēt ražošanu rūpnīcās, jo pusvadītāju vairs nepietiek un uzkrātās rezerves ir izsmeltas. Eksperti norāda, ka šādu situāciju dažādas nozares varētu izjust vismaz 2 gadus – ir nepieciešams ilgs laiks, lai atjaunotu pusvadītāju ražošanas jaudu un piedāvājums atkal atbilstu pieprasījumam.

Šķietami mazās mikroshēmas jeb pusvadītāji ir nozīmīga sastāvdaļa teju visās elektroierīcēs, sākot no ikdienā lietotajiem viedtālruņiem, gudrajiem pulksteņiem un putekļu sūcējiem – robotiem līdz pat industriālā līmeņa ražošanas iekārtām. Pusvadītāju trūkums nozīmē to, ka ražošanas sektorā var rasties būtiskas aizkavēšanās iekārtu komplektēšanas procesā un galu galā arī atspoguļoties šaurākā piedāvājumā vai pat augstākās cenās ierīču pircējiem visā pasaulē. Protams, dažāda apjoma detaļu un iekārtu rezerves ir uzkrātas gan ražotājiem, gan tirgotājiem, taču jāņem vērā, ka tie nepieciešami arī tehnikas remontam. Ja pusvadītāju krīze ieilgs, tad arī vietējie meistari nevarēs operatīvi salabot, piemēram, ilgi kalpojušo veļas mašīnu, un pircējam nāksies iegādāties jaunu no tā piedāvājuma, kas saražots un glabājas noliktavās.

Uzticība un vienoti standarti – formula drošākai nākotnei
Katra liela mēroga krīze ir arī mācība nākotnei – ko varam darīt, lai vairs šāda situācijas neatkārtotos? “Šo problēmu ievērojami ietekmē ģeopolitiskie lēmumi, kas ietekmēja piegādes ķēdes un spēlētājus tirgū. Rodas bažas, ka politiskie lēmumi atspoguļosies uz uzņēmumu darbību un iekārtu komponenšu pieejamību. Protams, pastāv arī satraukums par ASV un Ķīnas attiecību saraušanu. Tas būtu milzīgs trieciens tehnoloģiju nozarei. Bostonas konsultāciju grupas aprēķini liecina, ka abu valstu sadarbības pilnīga apturēšana varētu rezultēties ar ASV globālās pusvadītāju tirgus daļas samazināšanos no 48% līdz 30%, ieņēmumu kritumu 83 miljardu ASV dolāru apmērā un 124 tūkstošu darba vietu likvidāciju. Jau tagad Eiropas, Japānas un Ķīnas uzņēmumi daļēji cenšas aizvietot ražošanas komponentes, kas nāk no ASV. Piegāžu diversifikācija tiek veikta, lai būtu pārliecība par stabilu detaļu saņemšanu ražošanas vajadzībām. Šī situācija nav izdevīga nevienai no pusēm, tāpēc ikviena iesaistītā interesēs ir efektīva uzņēmumu un valstu sadarbības modeļa izveide, kas veicinātu tehnoloģiju attīstību un risinātu dažādas ražošanas problēmas,” uzsver Endijs Purdijs.

Tehnoloģiju attīstības pamatā ir uzticēšanās un sadarbība. Taču arvien skaidrāk kristalizējas nepieciešamība arī pēc vienotiem standartiem starptautiskā līmenī – tā nākotnē visdrīzāk kļūst par neatņemamu tehnoloģiju attīstības sastāvdaļu. Līdzšinējā pieredze bezvadu tīklu attīstības sākumā – atšķirīgu standartu izmantošana – nav bijusi pozitīva. Dažādās pieejas tīklu attīstībai traucēja visām iesaistītajām pusēm Lai ceturtā industriālā revolūcija pasaulē būtu veiksmīgāka, vairums tehnoloģiju eksperti ir vienisprātis – valstu valdībām visā pasaulē ir jāsadarbojas ar privāto sektoru, jāveido un jāievieš praksē vienoti tehnoloģiju drošības izvērtēšanas standarti. Tas ne tikai ļaus mums daudz ātrāk izmantot iespējas, ko sniedz jaunākās tehnoloģijas, bet nākotnē var glābt arī no līdzīgām krīzēm. Vienoti standarti nozīmē vienādus izvērtēšanas un testēšanas kritērijus, ļaujot piegādes ķēdēm kļūt daudz elastīgākām un ražošanai – nepārtrauktai.

Attēls: publicitātes