Pienenes un pumpuri šķīvī?

Pēc garās ziemas un tumšajiem vakariem cilvēki bieži izjūt pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Vienlaikus pavasaris ir īstā sezona, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes, kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai.

“Sabalansēti ēst var visu gadu un, ja mērķtiecīgi pie tā piedomā, tad vitamīniem un minerālvielām bagātīgus produktus var atrast arī ziemā. Tomēr pavasaris ir izcils laiks, kad valda vietējo labumu pārpilnība, un lielāko daļu no tiem katrs pats var izaudzēt uz savas palodzes vai balkona. Bez iecienītajiem dārza gardumiem – pirmajiem burkāniem, kartupeļiem, bietēm un salātlapām – ir arī kulinārijā mazāk izmantotas un ļoti veselīgas dabas veltes, sākot no gārsas un beidzot ar koku pumpuriem. Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību,” stāsta farmaceite.

Pavasara ikdienas uzturā būtu jāiekļauj produkti, kas satur D vitamīnu, piemēram, zivis, olas un piena produkti, turklāt to var arī mēģināt noķert uz ādas ar pirmajiem pavasara saules stariem. Tikpat liela vērība jāpievērš, lai ēdiens satur antioksidantus – C vitamīns, beta-karotīns un E vitamīns atrodams zaļajos lapu salātos, kāpostos un burkānos. Ķermenim papildus nepieciešamas arī tādas minerālvielas kā selēns, cinks un varš, ko nodrošinās pākšaugi un pilngraudu produkti.

Lai dažādotu pavasara maltītes, farmaceite iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus. Tie ne tikai padarīs šķīvi krāsaināku un piešķirs ierastajām maltītēm jaunas garšas nianses, bet arī ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas. 

Deviņas dabas veltes – superprodukti možam garam

1. Diedzēti graudi, pupiņas un sēklas. Populārākie no tiem ir kvieši, zirņi, Ķīnas pupiņas, saulespuķes, rukola, kressalāti un redīsi. Diedzējumos ir daudz vairāk vērtīgo vielu nekā izaugušā augā. Dīgsti satur tādus mikroelementus un minerālvielas kā kalciju, jodu, dzelzi, cinku, kā arī B grupas vitamīnus un C vitamīnu.
2. Mazie spināti jeb baby spinach. Tie satur dzelzi, kalciju, kāliju un magniju. To sastāvā ir maz kaloriju, un tie labi garšo kā pamatsastāvdaļa dažādos salātos vai piedeva omletēm, sacepumiem un sautējumiem. Tāpat spinātus var pievienot smūtijiem, piemēram, sablendējot tos ar banānu, augu pienu un vienu vai pāris kivi.
3. Sīpolloki ir vērtīgs C vitamīna avots, un tos var viegli izaudzēt uz palodzes, jo tie neprasa daudz rūpju. Labi garšos rupjmaize, uz kā uzziesta masa no biezpiena, krējuma, smalki kapātiem sīpollokiem un redīsiem. Lociņi var būt arī laba piedeva zupām.
4. Pirmās nātres ir nozīmīgs dzelzs avots. Tās var iekļaut gan salātos, gan zupās.
5. Koku – bērzu, priežu un liepu – pumpuri arī ir lietojami uzturā. Tos var ēst svaigus vai žāvētus – vēlāk rudenī un ziemā tie noderēs tējas pagatavošanai. Svaigi pumpuri ir C vitamīna avots, taču satur arī dažādas citas aktīvās vielas, kas var radīt kairinājumu gremošanas sistēmai, tāpēc tos nav ieteicams ēst svaigus lielā daudzumā.
6. Gārsa ir izplatīts savvaļas augs, kas satur dzelzi, varu, C vitamīnu, karotīnu, organiskās skābes un šķiedrvielas. Garšīgākie ir jaunie dzinumi un lapiņas, jo tām ir maigāka garša un nav izteikta rūgtenuma. Gārsu var pagatavot svaigu salātos, pievienot smūtijiem un zupām. To pielieto arī podagras, reimatisma, nieru un urīnpūšļa saslimšanu ārstēšanā.
7. Pienenes satur A un C vitamīnus, dzelzi, tiamīnu, kā arī kālija, magnija un kalcija sāļus. To sastāvā ir daudz inulīna, kam piemīt prebiotiska iedarbība. Pieneņu lapas un ziedus var izmantot līdz pat vasarai, bet saknes gan ieteicams ievākt agrā pavasarī, kad tajās ir visvairāk aktīvo vielu. Lapas var lietot svaigas vai blanšētas, var pievienot salātiem, smūtijiem, no tām iespējams pat izspiest sulu. No ziediem var pagatavot ziedu sīrupu jeb “medu”, kas var uzlabot gremošanu vai palīdzēt saaukstēšanās gadījumā.
8. Bērzu un kļavu sulas. Tās nelielā daudzumā satur tādus mikroelementus un minerālus kā mangāns, cinks, dzelzs, magnijs un fosfors. Šīm sulām piemīt diurētiska iedarbība. Pavasarī tās var dzert ūdens vietā, pievienot bezalkoholiskajos kokteiļos vai izmantot dažādu auksto zupu pagatavošanā.
9. Piparmētra satur mentolu, A vitamīnu un antioksidantus. To var lietot gan uzturā, gan tējās, gan kosmētiskos nolūkos, pagatavojot ķermeņa skrubi no jūras sāls un saberztām piparmētras lapām. Piparmētrām piemīt vēl viena laba īpašība – tās atbaida kukaiņus: mušas un odus.

Savvaļas augus un to daļas – saknes, ziedus, pumpurus, lapas – vēlams ievākt krūmājos, mežmalās, piemājas dārzu apvidū, nevis pilsētās un ceļmalās, t.i., vietās ar intensīvu satiksmi un piesārņojumu. 

Foto: publicitātes