Piecas tendences, kas 2023.gadā izmainīs darba tirgu

Pandēmija ir neatgriezeniski mainījusi darba tirgu, kļūstot par katalizatoru tādiem procesiem kā pāreja uz attālinātu un hibrīddarbu un saasinot cīņu par talantiem. Līdztekus tam mūsu dzīvē aktīvi ienāk mākslīgais intelekts un procesu automatizācija, to nosaka uzņēmumu vajadzība strādāt efektīvāk. Kādas tendences valda darba tirgū un ko sagaidīt no 2023. gada?

Pirmā tendence: klusā aiziešana un pašnodarbinātības uzplaukums. Izdegšana ir viena no modernās pasaules lielākajām problēmām, kas ir izraisījusi tā sauktās “klusās aiziešanas”, kuru maksimums bija vērojams šogad. Pandēmija un karš tik ļoti ir pārslogojuši mūs visus, ka personālvadības speciālisti ir pamanījuši rekordzemu darbinieku iesaisti, tie darīja vien minimāli nepieciešamo, ko prasa darba pienākumi. Tā rezultātā cilvēki “uz papīra” ir, bet uzņēmumam nepieciešamo prasmju un enerģijas – nav.

“2023.gadā pieredzējuši personālvadības līderi šo praksi apgriezīs otrādi ar “klusās nolīgšanas” palīdzību, lai iegūtu jaunas iemaņas un iespējas, nepiesaistot jaunus štata darbiniekus. To varēs panākt, mainot darbinieku amatus, paaugstinot viņu kvalifikāciju, kā arī piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus. Citiem vārdiem sakot, brīvi pieejamu jaunu vakanču kļūst mazāk,” stāsta Evija Šalte, talantu piesaistes speciālistes un personāla atlases uzņēmuma Nextra dibinātāja.

Ielūkojoties tālākā nākotnē, var prognozēt, ka pašnodarbinātība un ārpakalpojumu sniedzēju piesaiste būs daudz attīstītāka nekā tagad. Cilvēki tiecas pēc lielākas brīvības, bet uzņēmumi – pēc mazāka saistību apjoma. Vajadzība pēc elastības jau ir radījusi situāciju, ka hibrīddarbs ir “atnācis, lai paliktu” un pieprasījums pēc iespējas strādāt attālināti un atbilstoši savam grafikam ir tik augsts kā nekad agrāk. Piemēram, ASV šogad 58% iedzīvotāju bija iespēja strādāt no mājām kaut vai vienu dienu, bet 38% vispār nebija prasības strādāt birojā.[1] Ja uzņēmums nespēj šo piedāvāt, tas riskē zaudēt cīņā par talantiem.

Otrā tendence: skandināvu modelis. Vēl viena tālākās darba tirgus attīstības versija – skandināvu modeļa pārņemšana. Tā, piemēram, Norvēģijā ir ļoti dažādas slodzes – var strādāt 30% slodzes, var arī 40%, 70% vai 85%. Kā cilvēkam patīk. Šo ļoti bieži izmanto jaunie vecāki un pensionāri. Pēdējiem ir ļoti svarīgi uzturēt ritmu un turpināt justies vajadzīgiem, taču pilnu slodzi viņi strādāt vairs nespēj, tādēļ bieži vien izvēlas 30-40% slodzes.

“Mūsu ierastā pasaules aina ir pilnas slodzes darbs vai arī tā neesamība. Ļoti reti ir iespējams darbs uz pusslodzi. Taču darba roku trūkumu daļēji var risināt, piedāvājot elastīgākos slodzes nosacījumus. Seniori, jaunie vecāki un cilvēki, kuriem augsti ienākumi un karjeras attīstība nav vissvarīgākā, taču kuriem piemīt nepieciešamie talanti, prasmes un motivācija, šo iespēju pienācīgi novērtēs. Un ieguvēji būs visi,” skaidro E.Šalte.

Trešā tendence: uzsvars uz garīgo veselību. Ja vēl pirms pieciem gadiem darba devēju piedāvātā veselības apdrošināšana bija kaut kas īpašs, tad patlaban darba devēji ir mainījuši savu uzmanību no darbinieku fiziskās uz garīgo veselību.

Jaunajā gadā aktuāla būs psihologa palīdzības piedāvāšana saviem darbiniekiem, populārāka kļūst arī gara, apmaksāta atvaļinājuma piešķiršana. “Tā varētu šķist kā izšķērdība, taču uzņēmumiem patiešām ir izdevīgāk spēku atjaunošanai piešķirt pārbaudītam darbiniekam vienu vai divus mēnešus ilgu apmaksātu atvaļinājumu, nekā meklēt jaunu,” komentē eksperte.

Ceturtā tendence: nodarbošanās maiņa. Industrijas mainās ļoti ātri, ļoti straujš ir arī tehniskais progress. Ir acīmredzami, kas izglītība, kas ir iegūta pirms desmit vai divdesmit gadiem, vienkārši vairs neatbilst realitātei. Tādēļ jau dažus gadus aizvien populārāka tendence ir nodarbošanās maiņa: cilvēki meklē darbu saistītajās jomās un ne tikai, droši iesniedz pieteikumus vakancēm, kurām neatbilst pilnībā.

“Līdz šim šādu kandidātu pieteikumus lika malā uzreiz, taču šodien atrast cilvēku, kas 100% ideāli atbilstu vakancei nav viegls uzdevums. Ir svarīgas t.s. “mīkstās” iemaņas (soft skills), proti, cilvēku spēja ātri mācīties, būt komunikablam, vadīt projektus. Ja tās ir, tehniskās nianses var viegli iemācīt. Tādēļ tuvākajā laikā darbinieku meklēšanas algoritmi būtiski mainīsies, bet uzņēmumiem ir jābūt gataviem ieguldīt laiku un līdzekļus jaunā darbinieka “adaptācijā”, stāsta personāla atlases uzņēmuma vadītāja.

Piektā tendence: darba stundu samazināšanās. 2023.gads var kļūt par gadu, kad civilizētā pasaule atvadās no vēl vienas senas tradīcijas – piecu dienu darba nedēļas. Pēdējos gados daudzās valstīs, tostarp Lielbritānijā, Beļģijā, Zviedrijā un Islandē, ir veikti eksperimenti ar četru dienu darba nedēļu, bet 2023.gadā šādi projekti sāksies ASV, Skotijā, Īrijā, Kanādā un Jaunzēlandē.

Lielbritānijā 86% uzņēmumu, kas piedalījās eksperimentā, paziņoja, ka ar lielu varbūtību vai drīzāk lems par patstāvīgu četru dienu darba nedēļas politiku. Sagaidāms, ka darbiniekiem, kas piedalījās pētījumā, saglabāsies tā pati noslodze, kas bija piecu dienu darba nedēļā, un viņi saņems tādu pat atalgojumu. Kopējais darba laika apjoms samazinās, likvidējot aktivitātes, kas “apēd laiku”, tostarp sapulces, par kuru efektivitāti tiek spriests jau sen un daudz.

Protams, visas šīs izmaiņas nenotiks vienā mirklī, drīzāk tās līdzināsies “tauriņa efektam” – nelielas pārmaiņas, kas katru dienu neatgriezeniski maina mūsu dzīvi. E. Šalte piebilst, ka jaunais gads, nenoliedzami, būs izaicinājumu pilns, taču mums ar tiem būs jātiek galā.

[1] https://www.mckinsey.com/industries/real-estate/our-insights/americans-are-embracing-flexible-work-and-they-want-more-of-it

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)