Piecas sistēmas, kas drīzumā iespējams būs auto standarta aprīkojumā

Automašīnu attīstība notiek ļoti strauji un dažas lietas, kas tika prezentētas tikai desmit gadus atpakaļ kā neredzēta inovācija, šobrīd jau ir pieejamas daudzos kompaktās klases modeļos. Lai gan pagaidām daļa aprīkojuma aizvien atrodama papildaprīkojuma sarakstā nevis standarta aprīkojumā, pēc pieciem gadiem būs grūti automašīnu iztēloties bez tām.

“Auto nozare nepārtraukti attīstās, jo cilvēki vēlas inovācijas. Likums nosaka, ka visām automašīnām, kas tiek pārdotas Eiropas savienībā kopš 2004. gada, jābūt aprīkotām ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu (ABS), savukārt kopš 2012. gada – ar elektronisko stabilizācijas programmu (ESP). Ir grūti paredzēt, kādas sistēmas nākamās kļūs par obligātu auto sastāvdaļu. Taču mēs ikdienā redzam klientu vēlmes, un no tām varam prognozēt, kāds aprīkojums jau drīzumā būs tik pieprasīts, ka auto bez tā nebūs iespējams iedomāties,” stāsta Arnoldas Ardzevičius.

Adaptīvā kruīza kontrole (ACC)

Auto plūsmas uz ceļiem kustas dažādos ātrumos, un tas, visticamāk, ir galvenais avāriju un negaidītu sastrēgumu iemesls. Nav vienkārši uzturēt vienmērīgu mašīnas ātrumu, atkārtoti spiežot gāzes pedāli, tāpēc daudzos auto tiek ierīkota kruīza kontroles sistēma.

Pirms pāris gadiem popularitāti sāka iegūt ierastās kruīza kontroles sistēmas uzlabotā versija – adaptīvā kruīza kontrole. Radars, kas iebūvēts automašīnas vējstiklā, monitorē satiksmi, kas virzās tajā pašā virzienā, un automātiski samazina auto kustības ātrumu, kad tuvojas kāda lēnāk braucoša mašīna.

Autonomā avārijas bremzēšanas sistēma

Ideja, ka auto spētu autonomi nobremzēt uz ceļa, kad parādās kāds negaidīts šķērslis, pirms desmit gadiem vēl šķita pārāk utopiska, taču auto ražotāji tā neuzskatīja. Viņi ir pakāpeniski attīstījuši ideju līdz tādam līmenim, ka tagad autonoma avārijas bremzēšanas sistēma ir ierīkojama jebkurā automašīnā, pat smagajos auto.

Ir sagaidāms, ka autonomā avārijas bremzēšanas sistēma radīs lielas pārmaiņas ceļu satiksmes negadījumu statistikā, jo tā ļauj izvairīties vai vismaz ievērojami samazināt sadursmes sekas.  Piemēram, sistēma, kas ierīkota vairākos Fiat modeļos, ir īpaši izstrādāta pilsētas satiksmei – tā darbojas ātrumā līdz 30 km/h. Kad auto pārāk strauji tuvojas kādam šķērslim, sistēma vadītāju par to brīdina ar skaņas signālu, taču, ja vadītājs nereaģē, sistēma sāk pakāpeniski bremzēt automašīnu. Ja arī tad auto vadītājs turpina nereaģēt, sistēma izmanto bremzes ar maksimālo jaudu un tādā veidā pilnībā izvairās no sadursmes vai samazina tās sekas. Aptuveni aprēķini liecina, ka, ja ar šādu sistēmu būtu aprīkotas visas automašīnas, pasaulē ceļu negadījumu upuru skaits katru gadu samazinātos par 26 tūkstošiem. Tieši tādēļ Eiropas komisija jau apsver priekšlikumu autonomo ārkārtas situāciju bremzēšanas sistēmu noteikt par obligātu jebkurā automašīnā, līdzīgi kā tas jau ir noticis ar citām drošības sistēmām.

Atpakaļskata kamera

Pirms desmit gadiem šāda iespēja bija reti sastopama pat luksuss automašīnās. Taču tagad ērta un droša braukšana atpakaļgaitā ir pieejama daudzu auto vadītājiem, un šī ir viena no sistēmām, kas noteikti jau drīz kļūs par standartu Eiropā, kā tas jau noticis ASV.

Pirmās atpakaļskata kameras nenodrošināja pārāk augstu attēla kvalitāti un bija praktiski bezjēdzīgas diennakts tumšajās stundās. Taču lieliski attīstītās attēlu tehnoloģijas ļauj aprīkot automašīnas ar augstas kvalitātes kamerām. Tāpēc mūsdienās šī parocīgā iespēja tiek iebūvēta daudzos auto, lai nodrošinātu drošu manevrēšanu un braukšanu atpakaļgaitā arī šaurās vietās.

Apsildāmie sēdekļi

Ziemeļeiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, apkures sezona ilgst teju pusgadu. Taču auto sēdekļu apsildes sezona ir pat garāka, jo arī maijā, kad temperatūra no rītiem nesasniedz pat 10⁰C, auto vadītāji izvēlas izmantot sēdekļu sildīšanas iespēju.

Daudzos automašīnu modeļos šī funkcija aizvien ir izvēles aprīkojuma sarakstā, taču dažos modeļos sēdekļu apsilde jau tagad iekļauta standarta aprīkojumā. Lai gan šī sistēma noteikti nekad nekļūs par prasību Eiropas savienībā, vairums cilvēku to jau tagad uzskata par pašsaprotamu un būtisku automašīnas sastāvdaļu.

Automātiskā klimata kontrole

Automašīnas vēl nav kļuvušas pilnībā autonomas, taču daudzas to funkcijas jau tagad spēj paveikt roboti vai automašīnas gudrie asistenti. Viena no tām ir arī klimata kontrole.

Atliek nospiest “Auto” pogu, un automašīna pati uztur noteikto temperatūru tās iekšienē. Ja nepieciešama augstāka temperatūra, sistēma “Auto” režīmā sapratīs, ka salona kāju daļā jāpūš gaiss, lai izlīdzinātu siltā gaisa plūsmu, bet, lai atvēsinātu salonu, vēsa gaisa plūsma tiks virzīta tieši vadītāja virzienā. Vairs nav nepieciešams uztraukties par temperatūru mašīnā – sistēma par to parūpējas, un auto vadītāja vienīgais uzdevums ir braukšana.

Mūsdienās gandrīz visu auto standarta aprīkojumā jau ir iekļauts gaisa kondicionieris, bet klimata kontrole aizvien ir katra pircēja izvēle. Taču jau pēc pāris gadiem arī šī lieta, visticamāk, kļūs par standarta aprīkojuma daļu.

Foto: publicitātes