Piecas noderīgas aktivitātes laimīgākai kaimiņu būšanai

Latvijas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas apkaimē ir viegli uzsākt dažādas aktivitātes kopā ar kaimiņiem, atzīst, ka viņu vispārējā laimes sajūta ir vidēji par 26% augstāka nekā pārējiem, liecina Latvijas lielākā nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” mātesuzņēmuma “Bonava” sešās Eiropas valstīs veiktā aptauja.* Labas kaimiņattiecības var būtiski pozitīvi ietekmēt cilvēku labklājību, bet sociālo barjeru pārvarēšana un dažādu kopīgu aktivitāšu īstenošana vairo laimes un drošības sajūtu.

Tie, kuri pēdējās nedēļas laikā socializējušies ar kaimiņu ārpus mājām, jūtas par 104% laimīgāki nekā tie, kuri ar kaimiņiem nav pavadījuši kopīgu laiku vairāk nekā gadu, rāda aptaujas rezultāti. Turklāt cilvēki, kas dzīvo apkaimēs, kurās valda harmoniskas kaimiņu attiecības, jūtas vidēji par 36% laimīgāki savā apkaimē un par 28% laimīgāki kopumā.

“Ko tad cilvēki ir ieinteresēti darīt kopā ar kaimiņiem? Kā rāda “Bonava” pētījums, visās aptaujas valstīs cilvēkus visvairāk interesē saviesīgi pasākumi un kopīga apkārtnes uzkopšana. Piemēram, Vācijā un Norvēģijā cilvēki ir vissabiedriskākie un labprāt svin dzīvi kopā ar kaimiņiem, savukārt Latvijā un Igaunijā cilvēki vairāk nekā citās valstīs ir ieinteresēti piedalīties dažādās apkārtnes uzkopšanas aktivitātēs. Tas apliecina, ka, projektējot dzīvojamās ēkas, ir svarīgi paredzēt vietu kopīgām aktivitātēm, kas ļautu cilvēkiem tikties ārpus mājām, – vietu sportošanai, bērnu rotaļlaukumus, zaļās atpūtas zonas, pastaigu trases,” komentē “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

“Bonava Latvija” eksperti apkopojuši piecas idejas vērtīgām aktivitātēm, ko īstenot kopā ar kaimiņiem, padarot vietējo kopienu stiprāku un saliedētāku.

Padomā, kā kopā ar kaimiņiem varat uzlabot un labiekārtot savu dzīves vidi. Iestādiet pagalmā ziedus, nokrāsojiet sētu, iekārtojiet grila zonu vai šūpoles bērniem. Iedvesmojošs piemērs ir kāda vietējās apkaimes grupa Love Our Street (“Mīlam mūsu ielu”) Melburnā, Austrālijā: vietējie iedzīvotāji reizi mēnesī uz stundu sanāk kopā, lai no ielām un parkiem izvestu atkritumus, bet pēc tam pulcējas uz saviesīgām sarunām pie kafijas tases. Starp citu, aptauja liecina, ka apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana ir latviešu iecienītākā nodarbe, ko īstenot kopā ar kaimiņiem – to minējuši 32% aptaujas dalībnieku.

Ierosini kopīgus piknikus vai pastaigas. Pētījums liecina, ka daudzi labprāt piedalītos kopīgos saviesīgos pasākumos ar kaimiņiem, taču priecātos, ja tādus organizētu vairāk cilvēku. Mēdz teikt – vajag tikai sākt! Varbūt tieši tu vari kļūt par to lielisko, visu iemīļoto kaimiņu, kurš rīko visabākās pagalma ballītes? Ja šķiet, ka viens ar to netiksi galā, uzaicini pārējos kaimiņus piedalīties organizēšanas darbos. Arī vienkārša pastaiga kopā ar kaimiņu var būt lielisks sākums laimīgākai kaimiņu būšanai: kā rāda aptauja, tie, kuri pavada laiku kopā ar kaimiņiem ārpus mājām, jūtas par 56% laimīgāki.

Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm. Saskarsmē ar citiem cilvēkiem ķermenis izdala tā sauktos “sociālos” jeb “laimes” hormonus – oksitocīnu, serotonīnu, endorfīnus. Tie labvēlīgi ietekmē pašsajūtu un veselību, aktivizējot pretiekaisuma īpašības, mazinot sāpes un palīdzot regulēt asinsspiedienu. Vēl viens ļoti svarīgs sociālās mijiedarbības ieguvums ir tas, ka tā ietekmē mūsu stresa reakcijas sistēmu: saskarsme ar citiem var palīdzēt mazināt stresa hormona, piemēram, kortizola, izdalīšanos. Laimes hormonus ražo arī dažādas fiziskas aktivitātes. Kāpēc gan rīta skrējienā doties vienam pašam? Uzaicini piebiedroties foršo kaimiņu! Nodarbojies ar jogu? Pamudini uz to arī kādu kaimiņu, kurš sūrojas par pārāk mazkustīgu dzīvesveidu. Dodieties pārgājienā vai izbraucienā ar velosipēdiem, un iegūsiet ne tikai fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, bet arī papildu laimes hormonus patīkamā kompānijā!

Uzsāc ilgtspējīga dzīvesveida iniciatīvas. Kopā ar kaimiņiem sarīkojiet pagalma “Andeli Mandeli”, uzaiciniet viens otru piedalīties dažādos zaļa dzīvesveida izaicinājumos, sarīkojiet atkritumu šķirošanas meistarklasi vai radošu nodarbību kopā ar pagalma bērniem par to, kā savu laiku nokalpojušām lietām dot otro dzīvi, tās pārveidojot par kaut ko citu. Visā pasaulē arvien populārākas kļūst idejas par tādu apkaimju attīstību, kuru pamatā ir telpu un lietu koplietošana, vienlaikus kļūstot sabiedriskākiem un ieviešot savā ikdienā ilgtspējīgākus paradumus. Latvieši ar kaimiņiem mīļuprāt dala dažādas ārtelpas – lapenes (31%) un grila zonas (26%), kā arī trenažieru zāles (23%), darbarīkus, siltumnīcas un dārzus (14%), spēļu istabas, kinozāles (13%) un sporta inventāru (11%). Ja pie jūsu mājas ir iespēja iekopt dārziņu, varbūt kopā ar kaimiņiem varat iegādāties vienu darbarīku komplektu vai kopā apsaimniekot vienu siltumnīcu.

Rūpējieties viens par otru. Rīga izceļas ar vislielāko distanci kaimiņu attiecībās – kā liecina “Bonava Latvija” veiktā aptauja,** 63% gadījumu tās raksturo vien pavirša sasveicināšanās. Vienlaikus labas attiecības ar kaimiņiem vairo drošības sajūtu, atzīst aptauju dalībnieki. Ja vēlies izkausēt ledu kaimiņu attiecībās, sāc ar smaidu! Uzsmaidi kaimiņam, ar kuru vēl neesi sarunājies, vai arī izmēģini japāņu “piecu kaimiņu likumu”: iepazīsties ar kaimiņiem, kas dzīvo no tevis pa labi un pa kreisi, un ar trim kaimiņiem, kuri dzīvo pretī. Mēģini uzrunāt piecus kaimiņus mēnesī vai parunāties ar vienu kaimiņu vismaz piecas minūtes. Piedāvā atnest pārtikas preces vecāka gadagājuma kaimiņam. Neatsaki, ja kaimiņš lūdz palīdzību mājokļa pieskatīšanā vai mājdzīvnieka pabarošanā – un nākamreiz nekautrējies lūgt palīdzību arī pats! Pētījums liecina, ka palīdzības sniegšana citiem būtiski ietekmē mūsu laimes sajūtu: Latvijas iedzīvotāji, kuri ir palīdzējuši, aizdevuši vai uzdāvinājuši kaut ko kaimiņiem, atzīst, ka jūtas laimīgāki nekā tie, kuri norobežojas no kaimiņiem. Cilvēki, kuri dzīvo apkaimē, kur kaimiņi vajadzības gadījumā ir gatavi palīdzēt viens otram, norādījuši, ka jūtas par 24% laimīgāki.

* Pētījumu Happy Quest Survey veica “Bonava”, stratēģijas un analīzes birojs “United Minds” un tirgus izpētes aģentūra “Nepa” 2021./2022. gada ziemā, aptaujājot 6590 cilvēku Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijā.

** Aptauju “Zināšanas un attieksme pret apkaimju kopienām” veicis Snapshots 2021. gada augustā, aptaujājot 753 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Foto: publicitātes