Pētījums: Vīrieši dod priekšroku rudzu alum, bet sievietes izvēlas medalu
Vīrieši biežāk izvēlētos rudzu maizes alu (vīrieši – 58%, sievietes – 46%), taču sievietes biežāk dotu priekšroku medalum (sievietes – 44%, vīrieši – 29%), liecina “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja. Kopumā aptaujas dati liecina, ka 53% aptaujāto dotu priekšroku alum no rudzu maizes, bet 35% izvēlētos medalu. Vēl 16% respondentu norādījuši, ka dotu priekšroku alum ar karameļu garšu, bet tikpat daudzi – 16% – neizvēlētos nevienu no piedāvātājiem.
Alus patērētāji Latvijā kļūst aizvien prasīgāki, izvēloties kvalitāti, nevis kvantitāti, un ir gatavi arī eksperimentēt ar jaunām garšām un alus veidiem. “Rudzu maizes alus ir slāpes remdējošs un vienlaikus tas, tāpat kā rudzu maize, dod spēku. Turklāt, tas lieliski sader ar ķiploku grauzdiņiem, grilētām ribiņām vai pat liellopu gaļas sautējumu. Taču vienlaikus šim alum ir arī maigāka garša un saldenums, dzēriens ir vidējas intensitātes, ar patīkamu blīvumu, tāpēc tas ir piemērots arī maigāku garšu cienītājiem,” stāsta “Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons.
“Ikviens latvietis zina, kā izskatās kārtīga rudzu maize – ar tumšu garoziņu un tumšās karameles krāsas mīkstumu. Patiesībā tieši tā izskatās arī alus, kas darīts no rudzu maizes – tumšā dzintara krāsā. Ielejot glāzē, uzreiz uzvēdī rupjmaizes aromāts. Baudot to, neviļus nāk prātā teiciens par šķidro maizi,” piebilst E.Magons.
Analizējot respondentu atbildes dažādās vecuma grupās, redzams, ka alu, kas raudzēts no rudzu maizes, biežāk izvēlētos aptaujas dalībnieki vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem (55%) un vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem. Iespējams, tas saistīts ar Latvijas alus darīšanas tradīcijām, kā arī ar to, ka tieši rudzu maize un alus celts galdā dažādos tradicionālos svētkos. Aptaujātie vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk dotu priekšroku medalum (48%) un alum ar karameļu garšu (24%), kas mudina domāt, ka jaunieši labprāt izvēlas saldākus alus veidus.
“Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” pētījums veikts 2023. gada maijā. Tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas ietvaros respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot alus patērētāju paradumus un uzzināt, kāda ir Latvijas alus baudīšanas kultūra.
Attēls: publicitātes
TOP Komentāri