Pētījums: Ko sola šī desmitgade darba telpu jomā?

• Arvien vairāk elastīgi izmantojamo biroju visā pasaulē pieejami ārpus galvaspilsētām

• Īsāks ceļā pavadītais laiks mazina stresa līmeni, nākot par labu darbinieku noskaņojumam, dzīvespriekam un garīgajai veselībai

• Elastīgi izmantojamo darba telpu pienesums pasaules ekonomikā nākamās desmitgades laikā tiek lēsts ap 230 miljardiem Eiro

• Radot darbavietas mazākas nozīmes pilsētās un piepilsētas zonās, tādējādi atbalstot vietējo ekonomiku, tas var nozīmēt pat 25 miljonus Eiro bruto pievienotās vērtības attiecīgajam reģionam

Regus uzdevumā neatkarīgu ekonomistu veiktā analīzē par “elastīgās ekonomikas” veidošanos, aplūkotas 19 galvenās valstis, vēršot uzmanību elastīgi izmantojamu darba telpu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei uz sekundāras un terciāras nozīmes pilsētām un piepilsētas zonām gan šobrīd, gan laikā līdz 2029. gadam.

Baltijas valstu un Baltkrievijas Regus vadītāja Jekaterīna Kosmačeva: “Protams, kad cilvēki dodas uz darbu, līdzi dodas arī viņu maki. Savukārt, mūsdienās ar tehnoloģiju un digitalizācijas attīstību – biroja lokācijas vietas nozīme mainās. Ja strādājam tuvu mājām, tad arī tēriņi realizējas turpat. Regus veiktais pētījums pierāda, ka, sniedzot cilvēkam iespēju strādāt tuvāk mājām, tiek panākta ne tikai milzīga ietekme uz cilvēka labklājību, bet arī uz vietējo apkārtni. Mūsdienās uzņēmumi atpazīst šos ieguvumus, un mēs novērojam pieaugošu dažādu izmēru uzņēmumu pieprasījumu pēc elastīga pielietojuma telpām dažādās lokācijas vietās. Rīgā šobrīd ir iespēja izvēlēties starp trīs Regus biroju centriem, tomēr mēs plānojam jaunu centru atvēršanu. Jo mūsu uzņēmuma kopējā vīzija ir, lai nākotnē profesionālas darba telpas būs pieejamas ik uz stūra.”

Pieaugumu vietējām ekonomikām lielā mērā veicina tas, ka lielie uzņēmumi ievieš elastīgu darba politiku; tie mazāk paļaujas uz vienu centrālo pārvaldi un arvien vairāk izvieto savus darbiniekus elastīgi izmantojamās telpās ārpus galvaspilsētu centriem. Lielākā daļa uzņēmumu to dara, lai uzlabotu darbinieku labklājību un ļautu tiem strādāt tuvāk mājām, kā arī, lai ietaupītu līdzekļus un celtu produktivitāti.

Atsevišķa elastīgi izmantojama darba telpa vai koplietošanas darba centrs piepilsētā var dot labumu vietējai ekonomikai vairākos veidos – radot jaunas darbvietas, veicinot uzņēmējdarbību un pakalpojumu nozari tuvējā apkārtnē, uzlabojot produktivitāti un sniedzot vietējiem iedzīvotājiem jaunas darba iespējas.

Viens biroju centrs piepilsētā rada 121 papildu darbvietu

Analizētajās 19 valstīs vidēji vienā darba centrā tiek uzturētas 218 darbavietas. Protams, dažās valstīs šis skaits atšķiras vietējo noteikumu un kultūras faktoru dēļ. Piemēram, biroja darbinieku vidū Vācijā novērojama īpaša pretestība pret blīvi izvietotām darba vietām. Turpretim Japānā novērojams lielākais darba vietu skaits vienā centrā – 274.

Pētījumā ir atklāts, ka uz katru šādu centru tiktu radīta 121 papildu darbvieta vietējā ekonomikā, jo jauna biroju centra klātbūtne sekmē tuvējās apkārtnes attīstību. Piepilsētā izvietotie uzņēmumi nāk komplektā ar to radītajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī to darbinieki vietējā apkārtnē tērē savus līdzekļus.

Bruto ietekme uz vietējo ekonomiku

Elastīgie biroju centri ne vien rada jaunas darbvietas, bet arī ceļ apkārtnes bruto pievienoto vērtību, respektīvi apkārtnē ražoto preču, pakalpojumu un, protams, arī citu nekustamo īpašumu vērtību. Pētījumā secināts, ka elastīgi izmantojamas darba telpas ik gadu vidēji ģenerēs 15 miljonus Eiro bruto pievienoto vērtību, no kā nepilni 9 miljoni Eiro tiešā veidā ieplūdīs vietējā ekonomikā. Savukārt, tieši ASV radīta lielākā viena centra bruto pievienotā vērtība, kas vietējā apkārtnē došot ieguldījumu pat 17 miljonu Eiro apmērā. 

Vispārējais labums

Neskaitot tikai finansiālu ietekmi, atzīts, ka perifērijas darba iespējas dod labumu darbiniekiem un vietējiem reģioniem arī sociālos veidos. Ceļā uz darbu vai no darba pavadītais laiks ir mazāks, un sagaidāms, ka pieeja vietējām biroju telpām darbiniekiem ietaupīs 7 416 stundas gadā. Amerikas iedzīvotāji gūs vislielāko labumu, ceļā pavadītajam laikam samazinoties par 10 892 stundām gadā. Šis faktors ir plašāks ieguvums, jo pierādījies, ka īsāks ceļā pavadītais laiks mazina stresa līmeni, nākot par labu darbinieku noskaņojumam, dzīvespriekam un garīgajai veselībai.

Vēl viena ērtu biroja telpu sociālā priekšrocība ir tā, ka darba iespējas tiek sniegtas cilvēkiem, kas citādi, iespējams, nespēj mērot ceļu uz biroju. Šādu cilvēku vidū var būt personas ar invaliditāti vai personas ar aprūpes vajadzībām vai pienākumiem. Darba tirgum kļūstot ciešākam, vietējas elastīgi izmantojamas darba telpas varētu piesaistīt vērtīgus speciālistus.

Nākamie 10 gadi

Protams, nākamā desmitgade sola vēl lielākas izmaiņas darbaspēka demogrāfijā, tehnoloģijās un digitalizācijā un uzņēmumos. Turpinoties pašreizējām tendencēm attiecībā uz reģionālu elastīgo strādāšanu, līdz 2029. gadam elastīgo biroju centru radītajās kopienās varētu rasties vairāk nekā trīs miljoni darba vietu. Šāds cilvēku skaits pielīdzināms Buenosairesas izmēra pilsētai. Prognozē arī paredzēts, ka vietējo ekonomiku guvums no tā būtu 254 miljardi bruto pievienotā vērtība, ar ko pietiktu, lai uzbūvētu 360 modernas slimnīcas.

Uzņēmuma Development Economics pārstāvis un ziņojuma autors Stīvs Lukass (Steve Lucas) skaidro: “Šis pētījums atklāj darbvietu un kapitāla pieauguma virzību no pilsētu centriem uz perifēriju. Šis process sniegs uzņēmumiem un iedzīvotājiem produktivitātes un inovāciju uzlabojumus, turklāt arī samazinās ceļā uz darbu un mājām pavadīto laiku, rezultātā iegūstot labāku veselību un augstāku labklājības līmeni.”

Foto: publicitātes