Pētījums: divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju bez citu palīdzības nespēj sevi finansiāli nodrošināt

61% procents Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir pilnībā vai daļēji finansiāli atkarīgi no citiem un netiktu galā ar ikdienas tēriņiem bez partnera, ģimenes locekļu vai valsts palīdzības. Šādus datus atklāj pēc “Swedbank” pasūtījuma veiktā reprezentatīvā valsts iedzīvotāju aptauja,* uz kuras pamata izveidots Iedzīvotāju finanšu veselības indekss.

Kā liecina pētījuma rezultāti, tikai 35% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka savu ikdienu finansiālajā aspektā spēj nodrošināt paši. Aptuveni tikpat daudzi jeb 37% norāda, ka to spētu vien daļēji, bet katrs ceturtais (24%) atzīst, ka ir pilnībā atkarīgs no sava dzīvesbiedra, ģimenes locekļu vai valsts palīdzības. Finansiāli pašpietiekami biežāk jūtas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kā arī tie, kuru vecums sasniedz 60 un vairāk gadus. 

“Pārliecība par savu finanšu neatkarību varētu būt saistīta ar attiecīgā dzīves posma briedumu un spēju nodrošināt savas vajadzības un vēlmes. Katrā vecuma posmā ir zināmi uzdevumi, piemēram, studijas, ģimenes veidošana, nepieciešamība pēc plašāka mājokļa, pirmās automašīnas iegāde u. tml. Attiecīgi arī finanšu ziņā katra desmitgade ievieš pārmaiņas mūsu pašpietiekamībā. Ir likumsakarīgi, ka gan patstāvīgu dzīvi tikko sākuši jaunieši, gan cilvēki, kuri noteiktu iemeslu dēļ nevar strādāt, ir finansiāli atkarīgāki no citiem. Taču, kā liecina pētījums, nespēja pilnībā patstāvīgi parūpēties par savām finanšu vajadzībām raksturīga ne tikai neaizsargātajām sabiedrības grupām vien,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vecuma faktors nav izšķirošais finansiālās neatkarības nodrošināšanā – pētījuma dati ļauj secināt, ka daudz lielāka ietekme ir nodarbinātības veidam un ienākumu līmenim. Finansiālu neatkarību visbiežāk spēj nodrošināt pilnu laiku strādājošie (42%), personīgā biznesa īpašnieki (38%) un pensionāri (38%). “Interesanti, ka par spīti priekšstatam par pensionāru izaicinošajiem dzīves apstākļiem, šī sabiedrības grupa tomēr norāda, ka finanšu jomā nav tik ļoti atkarīga no citiem, bet gan vairāk paļaujas uz saviem ienākumiem, visticamāk, tam pielāgojot arī dzīvesveidu,” saka E. Kropa.

Tiesa, neatkarību krietni ietekmē pieejamo finanšu apmērs – jo mazāk naudas, jo biežāk nākas paļauties uz citu sniegto atbalstu vai iesaisti, un to rāda arī pētījuma rezultāti: tie, kuri pelna 1600 eiro mēnesī un vairāk, jūtas droši par savu finansiālo neatkarību, šai pārliecībai pat trīskārt pārspējot zemāku ienākumu grupās vērojamo. 

Pētījuma rezultātā novērojamas arī dzimumu atšķirības, proti, sievietēm finansiālā atkarība no partnera, ģimenes vai valsts atbalsta ir lielāka nekā vīriešiem – 64% pret 56%. Lai gan atšķirība starp dzimumiem nav dramatiska, joprojām nākas atzīt, ka sieviešu, kas ar savām finansēm var tikt galā pilnīgi neatkarīgi, ir mazāk nekā vīriešu. To ietekmē divi galvenie iemesli – atsevišķās situācijās nepamatotās algu atšķirības un sabiedrībā joprojām izplatītie dzimumu stereotipi. Pat pašas sievietes dažkārt mēdz ievērot stereotipu, ka nauda ir “vīriešu darīšana”.

“Spēja apmierināt savas finansiālās vajadzības, nepaļaujoties uz citiem, ir ārkārtīgi svarīgs nosacījums katra cilvēka finansiālajai drošībai un emocionālajam līdzsvaram. Rūpējoties par finansiālo neatkarību, mēs iegūstam drošību un kontroles sajūtu. Iespējams, pašreizējā dzīves posmā tas arī varētu nešķist tik aktuāli, taču ir svarīgi būt gataviem dažādiem pavērsieniem, kas, kā likums, notiek negaidīti. Ja finansiālo neatkarību nevar panākt salīdzinoši nelielu ienākumu dēļ un tos palielināt ir grūti, būtu vērts parūpēties vismaz par personīgajiem uzkrājumiem. Ja ir pieejama triju mēnešu finanšu rezerve nepieciešamākajiem izdevumiem, tas noteikti radīs lielāku finansiālo drošību un iespējas vajadzības gadījumā veikt pārmaiņas savā ikdienā,” atgādina E. Kropa.

Vienlaikus eksperte norāda, ka arī uzkrājumu veidošanas kontekstā mērķu un vēlmju piepildīšana bez valsts atbalsta vai ar iespējami mazāku aizņēmumu ir būtiska priekšrocība. Jo lielākā mērā cilvēks var paļauties uz paša spēkiem, nevis veiksmīgu apstākļu sakritību, jo lielāka brīvība dzīvot saskaņā ar savām iecerēm.

* Pētījums “Ceļš uz finansiālu labklājību” veikts 2023. gada janvārī pētījumu aģentūras Kantar Sifo platformā, aptaujājot 4000 interneta lietotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. Veidojot Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indeksu, tiek ņemta vērā iedzīvotāju spēja tērēt mazāk, nekā tie nopelna, veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem, finansiāli pasargāt tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem un salāgot aizņēmumus ar ienākumiem. Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda 44 punktus no 100, iepaliekot Igaunijai (50 punktu), Lietuvai (51 punkts) un Zviedrijai (72 punkti). 

Foto: pexels.com