Pētījums: 82% cilvēku atzīst, ka Latvijas sabiedrībā valda sašķeltība

Latvijā vairums jeb 82% iedzīvotāju apgalvo, ka sabiedrībā ir vērojama sašķeltība. Vienlaikus gandrīz puse jeb 47% aptaujāto cilvēku norāda uz kultūras pasākumu nozīmi tās mazināšanā un savstarpējas izpratnes veicināšanā starp dažādām sabiedrības grupām, secināts Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) un kompānijas “Norstat” veiktā pētījumā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem izplatītākais temats, kas veicina sašķeltību Latvijas iedzīvotāju vidū, ir Covid-19 pandēmija un vakcinācija, ko minējuši 85% respondentu. Gandrīz katrs otrais jeb 47% cilvēku par iemeslu uzskata etnisko piederību un valodas lietojuma jautājumus. Savukārt vairāk nekā trešdaļa jeb 37% aptaujāto atsaucas uz politisko pārliecību, kamēr katrs ceturtais jeb 27% norāda uz diskusijām, kas saistītas ar LGBTQ+ kopienu.

“Pētījums apliecina, ka vismaz 70% iedzīvotāju pēdējā gadā spēcīgi izjūt kultūras pasākumu trūkumu. Turklāt rezultāti parāda, aptuveni katrs otrais cilvēks ir piedzīvojis to, ka kino pieredze ir mainījusi vai ietekmējusi viņa uzskatus un pārliecību par sabiedrībā neērtiem jautājumiem,” pauž RIGA IFF vadītāja Liene Treimane.

Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, 50% aptaujāto sieviešu un 43% vīriešu ir pārliecināti, ka Latvijas sabiedrības sašķeltību mazina kultūras pasākumi.

Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 62% respondentu norāda, ka no kultūras nozarēm visvairāk šķelšanos mazina mūzika. Kā otrs nozīmīgākais virziens atzīts – kino, ko norāda 40% aptaujāto. Pēc tam seko 37% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka šķelšanos visvairāk mazina un uz savstarpēju izpratni starp dažādām sabiedrības grupām aicina teātra apmeklējumi. Katrs trešais jeb 32% iedzīvotāju uzsver literatūru, bet piektdaļa jeb 19% – vizuālo mākslu.

RIGA IFF klātienes seansu apmeklējums šogad krities par 31% salīdzinājumā ar 2020. gadu un par 72% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Savukārt tiešsaistes apmeklējuma rādītāji kāpuši par 77% attiecībā pret 2020. gadu.

RIGA IFF vadītāja Liene Treimane secina: “Šie rādītāji liecina par auditorijas nemainīgu interesi par kino festivālu pat šādos kultūras norisēm izaicinošos apstākļos, kādos RIGA IFF ir veidots pēdējos divus gadus. Taču ieilgušie pandēmijas apstākļi un ieviestie piesardzības pasākumi būtiski ietekmējuši apmeklētāju klātbūtnes formu kultūras norisēs un tiešsaistes apmeklējuma kāpums nav pietiekams, lai kompensētu zemo apmeklētāju aktivitāti klātienē. Šī pētījuma dati ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad kā kino festivāls nevaram pretendēt uz pietiekamiem atbalsta mehānismiem, lai gan sabiedrībai šāds notikums ir ļoti nepieciešams.”

RIGA IFF vēl pirms mājsēdes stāšanās spēkā uzrunāja atbildīgās ministrijas, lūdzot veidot dialogu ar kultūras nozari un rast jaunus vai pilnveidot atbalsta mehānismus, kas ļautu kompensēt zaudējumus un pārvarēt krīzi. Pagaidām Ministru kabinets nav lēmis par šādiem mehānismiem un plānots daļēji kompensēt tikai acīmredzamākos zaudējumus – negūtos ieņēmumus no atgrieztajām ieejas biļetēm uz atceltajiem pasākumiem. Diemžēl, spēkā esošie atblasta mehānismi nesedz faktiskos zaudējumus, kas var būtiski apgrūtināt festivāla turpmāko izaugsmi. RIGA IFF atgādina, ka vēl 28. septembrī valdība apstiprināja lēmumu kultūras norisēm piemērot zaļo režīmu bez apmeklētāju skaita ierobožojuma klātienē (Latvijas vēstnesis), Kultūras ministrijai aicinot izvēlēties norises veidu, kas ir ekonomiski pamatots tā brīža regulējumā (Kultūras ministrija). Savukārt, 8. oktobrī, izsludinot jaunos ierobežojumus, Ekonomikas ministrs Jānis Reirs solīja atbalsta nodrošināšanu (https://youtu.be/LmqjhcCtzFA?t=1688). Tas mudināja kultūras pasākumu organizatorus, tajā skaitā RIGA IFF, šajā periodā turpināt investēt norisēs, cerībā atpelnīt pandēmijas pirmā gada radītos zaudējumus.