Pētījums: 59% pasākumu apmeklētāju domā par to ietekmi uz vidi

Neraugoties uz pandēmiju un drošības nosacījumiem, Latvijā un pasaulē tiek rīkoti lielāki un mazāki pasākumi, svētki, mūzikas festivāli, koncerti un brīvdabas kino. Apmeklētāji izbauda pasākumus, tomēr mēdz atstāt arī postījumus un neapdomīgi izšķērdēt resursus. Pētījumi liecina, ka 2019. gadā tikai 6% respondentu uzskatīja, ka, apmeklējot pasākumu, viņi ir atbildīgi par vidi. Savukārt, 2020. gadā šis skaits ir palielinājies līdz 59%, kas norāda, ka jaunā desmitgade ir veicinājusi sabiedrības izpratni par pasākumu ietekmi uz vidi, skaidro Biznesa augstskolas Turība absolvente Erīna Elizabete Reņģe. Viņa norāda, lai samazinātu pasākumu negatīvo ietekmi uz vidi, pirmais solis jāsper pasākumu organizētājiem.

Gada laikā vairāki simti pasākumi

Gada laikā Latvijā notiek vairāki simti publisko pasākumu. Rīgā vien 2019. gadā norisinājās 27 lieli kultūras pasākumi, kas bija publiski pieejami gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tās viesiem. Daļa no šiem 27 pasākumiem sevī ietver vēl citus, mazākus pasākumus dažādās pasākuma norises vietās. Viens no piemēriem ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai veltītie pasākumi. Tomēr kultūras dzīve nenozīmē tikai Rīgu, jo Latvijā ir 119 pašvaldības, 110 novadi un 9 republikas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Vidēji 80% no 119 pašvaldībām vismaz vienu reizi gadā rīko divu dažādu pilsētu svētkus, kas nozīmē vismaz 190 publiskus pasākumus, ko finansē un organizē pašvaldības. Ņemot vērā vēl 9 republikas pilsētas, kurās tiek rīkoti pilsētu svētki, Latvijā ik gadu tiek rīkoti vismaz 199 pašvaldību organizēti svētki. Papildus tam norisinās arī juridisko personu publiskie masu pasākumi.

Festivālu valsts

Latvijā ik gadu norisinās vismaz septiņi lieli mūzikas festivāli, piemēram, Positivus, kas ir arī Baltijas valstīs lielākais festivāls, ik gadu pulcējot ap 35 000 klausītāju. Ļoti līdzīga formāta pasākums ir mūzikas festivāls Liepājā – Summer sound. Nedaudz mazāks, bet pazīstams un apmeklēts ir pasākums Skaņu mežs. Tostarp norisinās dažādi džeza festivāli, kuru ietvaros tiek rīkoti vairāki mazāki pasākumi dažādās norises vietās. Kā arī Dziesmu un deju svētki, kuros ikreiz piedalās aptuveni 40 000 dalībnieku, un, kuru ietvaros norisinās vēl dažādi citi mazāki pasākumi. Par trešo lielāko pasākumu tiek uzskatīts Laba Daba, kas vienuviet pulcē no 10 000 līdz 12 000 apmeklētājiem. Vēl var minēt sarunu festivālu LAMPA, kurš norisinās Cēsu pils parkā divu dienu garumā un 2019. gadā pulcēja vairāk nekā 20 000 apmeklētājus. Latvijā norisinās arī dažādi maratoni, piemēram, Liepājas pusmaratons, Tet Rīgas maratons, Sieviešu skrējiens, Nike Riga Run, Daugavpils pusmaratons un daudzi citi pasākumi, kas pulcē krietnu cilvēku pulku.

Trešdaļa Latvijas apmeklē publiskos pasākumus

2019. gadā veiktais pētījums par elektronisko biļešu iegādi, liecina, ka tiešsaistē tika iegādāti 1,7 miljoni publisko pasākumu biļešu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā apmēram trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem ir apmeklējuši kādu publisku pasākumu, uz ko ir iegādājušies biļetes.

90% ekspertu norāda, ka pasākumi nav ilgtspējīgi

Tikai 10% ekspertu uzskata, ka publiskie pasākumi Latvijā ir ilgtspējīgi. Lielākā daļa jeb 90% no ekspertiem norāda, ka publiskie pasākumi lielākoties nav ilgtspējīgi, taču ir vērojama pozitīva tendence attiecībā uz ilgtspējīgu pasākumu rīkošanu. Eksperti uzsver, ka pasākuma organizēšanas un realizēšanas procesā ir nepieciešams ietvert pārdomātas darbības un rīcības, kuras skar gan vidi, gan finansiālo resursu izmantošanu, gan arī organizatorus un apmeklētājus.

Autore: Biznesa augstskolas Turība absolvente Erīna Elizabete Reņģe