Pētījums: 26,2% iedzīvotāji izglītības pieejamību vērtē kā viduvēju

26,2% iedzīvotāju norādījuši, ka vidējās izglītības pieejamība Latvijā vērtējama kā viduvēja, savukārt, augstākās izglītības pieejamību kā viduvēju vērtē 39,5% aptaujāto. 16,2% norādījuši, ka augstākās izglītības pieejamība ir slikta vai ļoti slikta, savukārt par vidējo izglītību šādu vērtējumu snieguši vien 4% aptaujāto. Lielākā daļa respondentu (64,6%) vidējās izglītības pieejamību vērtē kā labu vai ļoti labu, savukārt augstākās izglītības pieejamību kā ļoti labu vai labu vērtē 37,3% aptaujāto, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Analizējot vidējās izglītības pieejamību reģionālā griezumā, secināts, ka kā labu un ļoti labu visbiežāk to vērtē Rīgā (70% respondentu), kam seko Latgale (67%), Kurzeme (66%), Vidzeme (63%) un Zemgale (56%).

Respondentiem tika lūgts novērtēt arī tālmācības iespējas. Kā labas vai ļoti labas tās novērtēja 37,3% aptaujāto, kā viduvējas – 39,5% aptaujāto, savukārt kā sliktas vai ļoti sliktas – 16,2%. Tā kā pieejai tālmācībai nepieciešams tikai interneta pieslēgums, kas Latvijā ir pieejams labā kvalitātē visā teritorijā, un dators vai mobilais telefons, secināts, ka pietiekami liela daļa iedzīvotāju pagaidām vēl nav informēti par visām tālmācības iespējām.

Pētījums liecina, ka cilvēki ar bērniem, kuri šobrīd iegūst izglītību, ir mazāk kritiski savā vērtējumā. Piemēram, ja vidējās izglītības pieejamību kā labu vai ļoti labu vērtē 67,8% respondentu ar bērniem, kuri iegūst izglītību, tad starp respondentiem bez bērniem, kas šobrīd iegūst izglītību, vidējās izglītības pieejamību kā labu vai ļoti labu vērtē 61,9% respondentu. Līdzīga situācija vērojama arī augstākās izglītības vērtējumā – kā ļoti labu vai labu to vērtē 35% respondentu ar bērniem, kuri mācās, un 39,1% respondentu, kuriem nav bērni, kuri mācās.

“Iegūtie dati liek aizdomāties par kopējo noskaņojumu Latvijas izglītības nozarē, kas pēdējo notikumu ietekmē, kļūst arvien negatīvāks. Skolotāju algu jautājums, eksāmenu vājie rezultāti, jaunais izglītības standarts un skolotāju neapmierinātība, par ko nepārtraukti ziņo presē, veicina kopējo sabiedrības viedokli par izglītību valstī. Negatīvs sabiedrības viedoklis var pārtapt daudz lielākā problēmā – neuzticībā Latvijas izglītības sistēmai, kas veicinās daudz lielāku jauniešu interesi par mācībām ārpus Latvijas.” stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis.

Pētījums veiks no 2019. gada oktobra sākuma līdz 2019. gada novembrim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti no visas Latvijas. Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.

Foto: publicitātes