Pavasara darbiem dārzā būs ļoti maz laika

Šī brīža laika apstākļi liecina, ka dārza un lauka darbiem atvēlētais pavasara periods būs ļoti īss un saspringts. Augsnes aramkārtas atlaišanās pilnībā varētu sākties tikai aprīļa otrajā nedēļā, kas nozīmē, ka augsnes apstrādi nāksies veikt maksimāli ātri, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Lai arī iepriekšējā rudenī lauki daudzviet bija pārmitri, tomēr tagad, ilgstoši pieturoties mērenam salam, augsnes virskārta ir izžuvusi un tai nepieciešams pirmais pavasara lietus vai sniegs. Augsnes izžūšana pašlaik ir sevišķi bīstama no jauna stādītajos augļu un ogu dārzos, kur koki un ogulāji nav mulčēti.

Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības eksperts: “Īsais pavasara posms un strauji žūstošā augsne nozīmē, ka zemes apstrāde būs jāveic ļoti īsā laika periodā. Tādēļ pašlaik galvenais ir maksimāli sagatavot darbam nepieciešamo tehniku. Visus šaubīgos mezglus augsnes apstrādes agregātiem labāk nomainīt, jo, ja plīsīs, tad, kad uz lauka katra stunda dārga, sekas būs nepatīkamas. Par darbu maksimālu organizāciju ir jādomā tiem, kuriem lielākoties ir mālainas augsnes, jo tajās optimālie apstrādes termiņi būs vēl īsāki. Dārzeņu laukos, lai problēmas neradītu augu atliekas vai nenovāktā raža, pirms to iearšanas noteikti jāizsmidzina biokompostētāji (Bioefekts GreenOK,). Tas nepieciešams, lai visas atliekas straujāk sadalītos un mazāki būtu riski slimību izplatībai.”

Tikmēr augļu dārzos līdz pumpuru piebriešanai vēl ir veicami kopšanas darbi ogulāju retināšanai un augļu koku atjaunojošai griešanai. Iespējamos mizas bojājumus pēc ziemas košās saules (apdegumi) vēl būs pagrūti novērtēt, tādēļ ziemošanas perioda radītās sekas varēs izvērtēt mazliet vēlāk, pumpuru intensīvās briešanas laikā.

Ļoti saspringti apstākļi gaidāmi jauno ogulāju un dārzu stādītājiem, jo daudzi darbi iekavējušies vēl no rudens perioda. “Tā kā stādīšanai gandrīz 100% tiek izmantoti kailsakņu stādi, darbi būs jāveic ļoti strauji un jau šobrīd jādomā par papildspēku piesaistīšanu. Stādītāju Latvijā nav daudz, tādēļ to noslodze jāplāno maksimāli liela. Mitruma trūkums pavasarī kailsakņu stādiem var būt liktenīgs, bet papildus salaistīt pavasarī varēs paspēt salīdzinoši nelielas platības,” uzsver M. Narvils.

Informāciju sagatavoja Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja.