Pagrīdes “speciālisti” ar sejas uzlabojošām filleru injekcijām apdraud mūsu veselību un pat dzīvību

Gadiem ejot, vēlme izskatīties jaunākiem, bez grumbām un krunciņām, ar labāku sejas ovālu, mūsdienās ir dabiska vēlme, bet vienu no šo uzlabojumu veikšanā pielietotajām metodēm – filleru injekcijas drīkst veikt tikai ārsti un tikai medicīnas iestādē, lai klientam pakalpojuma sniedzēja neprofesionalitātes dēļ nerastos kādas blaknes, aklums vai pat neiestātos nāve, uzsver estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga. Tieši dažādas čūlas uz ādas utml. ir blaknes, kāpēc aizvien biežāk neprofesionāli veiktu filleru injekciju dēļ klienti vēršas pēc palīdzības pie ārsta.

Ārsta atbildība, darba kvalitāte un drošība filleru injekcijas padara par salīdzinoši dārgu procedūru, kādēļ Latvijā pavēries arī plašs darba lauks pagrīdes “speciālistiem”, kuri pēc filleru injekciju izplatītāju īsas apmācības un sevī izjustās drosmes injekcēt bez attiecīgas akadēmiskās medicīnas izglītības klientus pieņem ne tikai dzīvokļos, bet pat arī skaistumkopšanas salonos un frizētāvās.

“Jāatzīmē, ka estētiskā medicīna nav tikai skaistumkopšana, kā to daudzi uztver. Injekciju veikšana nav sarežģīta, bet, ja tās veicējs nesaprot, kādas varētu būt blaknes, injekcējot filleri, viņš var novest klientu pat līdz nāvei! Tāpat var iestāties aklums, veidoties čūlas uz ādas. Tā var notikt, ja trāpa ar injekciju asinsvadā, aizsprostojot konkrētā ādas laukuma apasiņošanu – veidojas nekroze. Ja aizsprosto asinsvadu, kas apasiņo acu ābolu, cilvēkam var iestāties aklums. Ja aizsprosto vēl kādu svarīgu artēriju – var iestāties nāve. Un šādi gadījumi pasaulē ir bijuši.

Estētiskā medicīna Latvijā ir salīdzinoši jauna un strauji augoša joma, diemžēl to izmanto arī pagrīdes darboņi, kuri sevi dēvē par speciālistiem. Filleru injekcijas vēlams veikt pie kompetentiem speciālistiem ar ārsta izglītību, bet, kamēr būs pieprasījums, tikmēr arī šādi pagrīdes darboņi varēs strādāt un pelnīt – bieži vien uz cilvēku ciešanu rēķina, kas rodas no radušos blakņu ārstēšanas. Iespējams, šie cilvēki ir bez medicīniskās izglītības, iespējams, daļa nav reģistrējusi nekādu uzņēmējdarbību un neuzņemas arī nekādu atbildību par klienta tālāko veselību,” situāciju raksturo estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga.

Neprofesionālos pakalpojumus veicina filleru injekciju brīvā pieejamība

Ne reizi vien ārste Ludmila Stavro-Freiberga ir satikusi klientus, kuri veikuši hialuronskābes filleru injekcijas kaut kur citur, bet vēlāk meklē palīdzību ārstēt radušās blaknes: “Interesanti, ka sarunās ar klientiem esmu konstatējusi – daudzi baidās mīmikas muskuļos ievadīt botulīna toksīnu, bet nemaz nebaidās no hialuronskābes filleru injekcijām. Taču vajadzētu būt pilnīgi pretēji! Daudzi ārsti pat vēl neapzinās hialuronskābes filleru injekciju nopietnību, kur nu vēl šie pagrīdes “speciālisti”.”

Ārste Ludmila Stavro-Freiberga pieļauj, ka Latvijā pagrīdē strādājošo filleru injekciju veicēju skaits nav tikai daži desmiti, bet gan lielāks. Procedūra ir efektīva un dārga, līdz ar to daudzi potenciālie klienti ir ieinteresēti sameklēt lētāko risinājumu, un šādi pagrīdē strādājošie iegūst diezgan lielu skaitu klientu.

“Ja skatāmies no šāda veida darboņu skatupunkta, tad viņiem ir vienalga, kāda ir esošā izglītība, prasmes – galvenais, lai ir drosme durt un nopelnīt naudu. Neviens sevi cienošs filleru izplatītājs Latvijā ar šādiem pagrīdes “speciālistiem” nesadarbojas un nesadarbosies arī nākotnē, bet izejmateriālu var nopirkt internetā, ārzemēs. Tā nav tikai Latvijā pastāvoša problēma, visā pasaulē cīnās ar pagrīdes darboņiem, kuri sevi dēvē par speciālistiem, bet realitātē viņiem nav klīnisko zināšanu, lai pareizi injekcētu, piemēram, fillerus, kur nu vēl vēlāk palīdzētu komplikāciju gadījumā,” stāsta Ludmila Stavro-Freiberga.

Iespējams, ar laiku varētu kādā veidā ierobežot šo injekciju ampulu tirdzniecību, prognozē ārste Ludmila Stavro-Freiberga, bet pagaidām katrs ledusskapī var turēt, ko vēlas: “Jāapzinās, ka filleru tirdzniecība ir bizness, kurā arī iesaistās ne tikai atbildīgākie uzņēmēji. Saskaramies ar to, ka ierodas tirgotāji, piemēram, no Ukrainas, nevienam apmācību apmeklētājam neprasa ārsta diplomu, bet īsā kursā ātri apmāca filleru injekciju, kurš vien to vēlas. Ideja ir tāda, ka viņi tālāk pārdos regulāri šiem cilvēkiem salīdzinoši dārgās filleru ampulas. Par kādu atbildību un kvalitāti šeit varam runāt!? Cilvēki, kuri bez ārsta izglītības apmeklē šo apmācību, pat nav spējīgi novērtēt, ka viņi saviem nākamajiem klientiem var nodarīt ļaunu, radīt kādas blaknes, jo bez medicīniskās izglītības to nezina.”

Ko mēs vēl nezinām par filleru injekcijām?

Tā kā estētiskā medicīna Latvijā ir salīdzinoši jauna joma, tad blaknes, kurām bijis vajadzīgs laiks attīstībai, tikai tagad sāk parādīties. Ir situācijas, kad cilvēkam zem sejas ādas injekcē vienas firmas filleri, pēc laika nākamo no citas firmas, bet izrādās, ka vielas sasvstarpēji nesadzīvo.

“Kad cilvēki atnāk ārstēt gūtās blaknes, paiet zināms laiks, kamēr saprotam, kādi filleru preperāti ir iepriekš lietoti, kas ir uzkrājies zem ādas. Jā, filleri ir viens no tiem preperātiem, kas uzkrājas organismā un neveiksmīgi veiktu injekciju rezultātā par sevi var likt manīt pat pēc laba laika. Daļa cilvēku jebkādas estētiska rakstura injekciju procedūras uzskata par tik maznozīmīgām, ka nenoskaidro, ko viņiem ievada zem ādas, ko drīkst turpmāk darīt un ko nedrīkst. Šobrīd tiek izmantoti pārsvara filleri uz hialuronskābes bāzes, bet dažādiem ražotājiem ir atšķirīgi produkti, ar atšķirīgājiem piemaisījumiem, kuri savstarpēji vēlāk adā varētu konfliktēt. Ir arī pildvielas, kuri veidoti uz kalcija hidroksiapātīta bāzes – tiem ir krietni ilgāks mūžs, bet viņi pavisam slikti draudzējas ar jebkuru citu estētiskas medicīnas procedūru,” rezumē ārste Ludmila Stavro-Freiberga.

Papildu informācija:

Daina Vārpiņa, sabiedrisko attiecību konsultante

Foto: publicitātes