Pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanai izstrādāti likuma grozījum

Veselības ministrija nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz ieviest virkni uzlabojumu pacientu tiesību aizsardzības jomā, tostarp pacientu tiesību aizsardzības speciālistus vismaz lielākajās ārstniecības iestādēs un iespēju pacientam pie ārsta doties kopā ar “atbalsta personu”.

Grozījumi likumā paredz noteikt ārstniecības iestādes vadītājam pienākumu sagatavot un iestādē ieviest pacientu tiesību īstenošanas plānu. Šādi plāni būs obligāti lielākajās ārstniecības iestādēs – klīniskajās universitātes slimnīcās, reģionālajās slimnīcās, lielajās ambulatorajās daudzprofilu ārstniecības iestādēs. Tāpat lielajās ārstniecības iestādēs būs nepieciešams iecelt pacientu tiesību aizsardzības speciālistu. Abas iniciatīvas būtu jāievieš pusgada laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās. Nepieciešamo speciālistu apmācībai Rīgas Stradiņa universitāte piedāvās apmācību programmu pacientu tiesību aizsardzības speciālistiem.

Attiecībā uz nepilngadīgajiem pacientiem likumprojektā nostiprināts “bērna labāko interešu” princips atbilstoši ANO Bērnu tiesību konvencijas tvērumam. Vienlaikus noteikts, ka nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā.

Grozījumi likumā paredz noteikt, ka pacienta “atbalsta persona” var nākt līdzi pacientam vizītē pie ārsta. Atbalsta persona var būt jebkura persona, kurai pacients uzticas. “Atbalsta personas” klātbūtni kā īpaši nozīmīgu daudziem pacientiem, kuriem ir smagas diagnozes, sarunās ar Veselības ministriju norādījušas arī pacientu organizācijas.

Grozījumi likumā paredz arī nostiprināt pacienta tiesības pieņemt gala lēmumu par savu ārstēšanu. Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, izvēli izdara pacients, pamatojoties uz ārsta izteikto viedokli, kas pamatots ar uz pierādījumiem balstītiem medicīniskiem kritērijiem.

Grozījumi likumā precizē kārtību pacientu informēšanai par ārstēšanas izmaksām. Paredzēts, ka ārstniecības iestādei pacients jāinformē par izmaksām pirms pakalpojuma saņemšanas. Precizēta arī kārtība, kādā pilnvarotā persona var iepazīties ar pacienta dokumentāciju un grozīta ārstējošā ārsta definīcija.

Sabiedrības pārstāvji aicināti priekšlikumus un iebildumus iesniegt TAP publiskajā portālā līdz šā gada 31.oktobrim.

Jau ziņots, ka 15. septembrī Veselības inspekcijā notika seminārs par pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanu. Vairāki no priekšlikumiem iekļauti likumprojektā “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pie daudziem darbs vēl turpinās. Plašāk par priekšlikumiem jaunas tiesiskās kultūras īstenošanai pacientu tiesību ievērošanā lasīt šeit.