Noslēdzas “Mēnesis sprostā” pie Saeimas

Piektdienas, 15. oktobra rītā noslēdzās Latvijā unikāla dzīvnieku aizstāvības akcija, kurā veselu mēnesi sprostā pie Saeimas nemitīgi, dienu un nakti atradās cilvēki, aicinot deputātus pieņemt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. “Mēnesis sprostā” akcijā kopā piedalījās ap 200 cilvēkiem, arī daudzi Latvijas sabiedrībā pazīstami cilvēki – mūziķi, aktieri, influenceri.

Dzīvnieku aizstāvības biedrības “Dzīvnieku brīvība” rīkotā akcija “Mēnesis sprostā” sākās 15. septembrī. Trīsdesmit diennaktis liels metāla sprosts Neatkarības laukumā blakus Saeimai ne brīdi nepalika tukšs – ap 200 dažādi cilvēki brīvprātīgi uzņēmās 12 stundu ilgas maiņas, lai panāktu dzīvnieku aizsardzības uzlabojumus Latvijā. Akcijā iesaistījās arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki: mūziķi Intars Busulis, Aija Andrejeva, Ralfs Eilands, rolands če, Steps,  Krivenchy, aktrise Anete Krasovska, žurnāliste Eva Johansone, influenceri Betabeidz, Rojs Rodžers, Edgars Fresh un citi. Daudzi deputāti apciemoja akcijas dalībniekus un pauda savu atbalstu zvēraudzēšanas aizliegumam. Par lielu pārsteigumu dalībniekiem naktīs sprostu vairākkārt apciemoja arī savvaļas lapsa.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere: “Mēnesis sprostā parādīja, cik ļoti daudzi cilvēki ir gatavi ieguldīt ievērojamu laiku un pūles, lai iestātos par cilvēcību un panāktu, ka mūsu valstī tiek izbeigta dzīvnieku mocīšana kažokādu industrijā. 21. gadsimta Latvijā nav attaisnojama savvaļas zvēru iesprostošana un nonāvēšana gāzes kamerās, lai ražotu bezjēdzīgas apģērba dekorācijas. Cerams, ka Saeimas deputāti ir saklausījuši sabiedrības prasību un jau pavisam drīz zvēraudzēšana Latvijā kļūs par vēsturi.”

Akcija “Mēnesis sprostā” notika saistībā ar septembrī Saeimas dienaskārtībā nonākušo 11 deputātu ierosināto priekšlikumu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas noteiktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā ar pārejas periodu līdz 2026. gadam. Saeimas deputātu vairākums 16. septembrī atbalstīja likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, taču tas vēl nav iekļauts komisijas sēžu dienaskārtībā.

2021.gadā Latvijā darbojās 5 zvēraudzētavas, kurās kopā ir ap 350 tūkstošiem dzīvnieku – ūdeļu, lapsu un šinšillu. Šobrīd 88% no kažokādu industrijas dzīvniekiem Latvijā pieder vienam Nīderlandes uzņēmumam un atrodas zvēraudzētavā “Baltic Devon Mink”, kurā dokumentētā sistemātiskā cietsirdība pret dzīvniekiem šovasar plaši izskanēja medijos, šokējot Latvijas sabiedrību.

Dzīvniekus zvēraudzētavās tur tukšos, šauros režģu būros – katrai lapsai ir 0.75 kvadrātmetru, bet divām ūdelēm 0.25 kvadrātmetru platība sprostā. Šie savvaļas sugu plēsēji sprostos nevar īstenot savu dabisko, instinktīvo uzvedību – skriet, peldēt, rakt alas, medīt, veidot ģimenes. Zvēraudzētavu dzīvniekus nonāvē, nosmacējot gāzes kamerās vai nositot ar elektrību.

Jau ziņots, ka šī gada SKDS socioloģiskās aptaujas rezultāti parāda, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, bet atbalsta vien 24%. Ņemot vērā sabiedrības noraidošo attieksmi pret kažokādu industriju, zvēraudzēšana ir pilnībā vai daļēji aizliegta jau 16 Eiropas valstīs. Nesen zvēraudzēšanas aizliegumiem pievienojusies Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija. 

Foto: publicitātes