Neauglības ārstēšana Latvijā: mums ir pieejamas ļoti augstas tehnoloģijas

„Auglības traucējumu ārstēšanai nav vienota risinājuma, jo iemesli, kuru dēļ tie radušies, ir ļoti dažādi, par ko mēs ikdienā pārliecināmies, gan strādājot ar saviem pacientiem, gan piedaloties Neauglības ārstēšanas kampaņā. Visi, kas jebkad interesējušies par šo tematu, iespējams, ir pamanījuši, ka tajā figurē vairākas abreviatūras — IVF, ICSI un citas,” stāsta Klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe Zane Vītiņa.

„IVF, šķiet, ir visbiežāk dzirdētā metode, par ko zina arī tie, kam nav bijusi vajadzīga šāda procedūra,” stāsta ginekoloģe. Ar šo abreviatūru apzīmē ekstrakorporālo jeb ārpusķermeņa apaugļošanu. Tās laikā olšūnām labvēlīgos apstākļos un vidē tiek pievienoti spermatozoīdi, kuri pēc tam paši apaugļo olšūnu. IVF izmanto, kad sievietei ir konstatētas dažādas anatomiskas pārmaiņas olvados vai ginekoloģiskas slimības, piemēram, smaga endometrioze. IVF tiek ieteikta arī tad, ja citas metodes gada laikā nav rezultējušās ar grūtniecības iestāšanos, kā arī vieglas spermas patoloģijas gadījumos. Zinātniski pierādīts, ka visefektīvāk IVF procedūru sievietei var veikt līdz 40 gadu vecumam. Grūtniecība pēc šādas procedūras iestājas 33,8 % gadījumu. „Lai arī sākumā var likties, ka tas ir ļoti maz, patiesībā tas ir ļoti augsts rādītājs, jo arī ne katrs dabiskais dzimumakts beidzas ar grūtniecību,” stāsta Dr. Vītiņa.

„ICSI ir spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā, ko pirmo reizi realizēja 1992. gadā Beļģijā,” skaidro Dr. Vītiņa. IVF gaitā spermatozoīdiem pašiem ļauj satikt olšūnu tiem patīkamā vidē, savukārt ICSI gadījumā spermatozoīdus ievada, jo to kvalitāte nav tik laba. Metodi izmanto, ja vīrietim tiek konstatēta smaga neauglības forma: viņam ir maz spermatozoīdu, tie ir nekustīgi vai ar defektiem. Procedūrai tiek atlasīti tikai tie spermatozoīdi, kuru kvalitāte ir apmierinoša. Izmantojot mikroinstrumentus, ārsti veiksmīgi veic medicīnisko apaugļošanu, ievadot labas kvalitātes spermatozoīdu olšūnā. Tāpat ICSI veic, ja iepriekš bijuši neveiksmīgi IVF cikli. Grūtniecība pēc šādas procedūras iestājas 32,2 % gadījumu.

„Runājot specifiski par vīriešu problēmām, ar prieku piedāvāju novitāti Latvijā — mikro TESE procedūru,” stāsta Klīnikas EGV urologs Dr. Kirils Ivanovs. Dažreiz var gadīties, ka vīrieša spermā nav neviena spermatozoīda un pāris nespēj tikt pie bērna. Tad spermatozoīdus ir nepieciešams dabūt ārā no sēklinieka ar biopsijas palīdzību un izmantot medicīniskajai apaugļošanai. Tā ir TESA jeb Testicular Sperm Aspiration procedūra, kas ir efektīva 30 – 50% gadījumu. Šo procentu nedaudz var palielināt TESE procedūra (Testicular Sperm Extraction). Diemžēl šāda procedūra var būt traumējoša un izraisīt sēklinieka plašu rētošanos ar testosterona līmeņa pazemināšanos un spermatozoīdu ražošanas vēl dziļāko pasliktināšanos. „Par laimi, Latvijā nu ir pieejamas pasaules līmeņa tehnoloģijas — mikro TESE procedūra, kurai ir izteikti mazāks komplikāciju risks, jo to veic, izmantojot mikroskopu ar patiešām lielu palielinājumu, kas ļauj labi saskatīt visus audus. Arī efektivitāte tai ir divreiz lielāka. Tādā veidā mēs iegūstam spermatozoīdus, pēc iespējas mazāk traumējot pacienta vīrišķo veselību,” stāsta Dr. Ivanovs.

Eiropas cilvēka reprodukcijas un embrioloģijas asociācijas 2016. gada dati liecina, ka ar neauglības problēmām saskaras katrs sestais pāris pasaulē. Pasaulē ik gadu tiek veikti aptuveni 1,5 miljoni medicīniskās apaugļošanas procedūru un ik gadu piedzimst aptuveni 400 tūkstoši bērnu, kas ieņemti medicīniskās apaugļošanas ceļā. Neauglības ārstēšanas kampaņas dalībniekiem ārstēšana tiek piemeklēta individuāli. 

Neauglības ārstēšanas kampaņa ilgst jau piekto gadu. Četru gadu laikā neauglības ārstēšanai savākti gandrīz 90 000 eiro.