Nācis klajā grupas “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” otrais albums

Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” laidusi klajā savu otro mūzikas albumu. Tas saucas “Dzīvojumi” un seko pirms diviem gadiem izdotajam “Ārpus Prātus”. Jauno 12 dziesmu apkopojumu “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” piesaka ar singlu “Fikcija” un eksperimentālu tā videoklipu.

“Dzīvojumus” var dēvēt par virtuves albumu, jo sadarbībā ar līdzproducentu Mārtiņu Krastiņu ieraksti bieži tika veikti paplašinātā virtuvē, kas tika aprīkota ar profesionālu studijas ekipējumu. “Šis albums ir kā ar spainīšiem piepildīts baseins,” komentē Mārtiņš Krastiņš. “Tas piesātināts ar neskaitāmiem maziem eksperimentiem – no impulsa uz pulsu.”

Albuma nosaukumā izmantotais vārds “dzīvojumi”, iespējams, ir jaunvārds. Jānis Ruņģis skaidro, ka dzīvojums ir jebkāds notikums – viena nodzīvota diena vai piedzīvojums. Par dzīvojumu var uzskatīt arī kāda cilvēka pilnasinīgi nodzīvotu dzīvi.

Jaunā albuma pirmais singls “Fikcija” savukārt ir viens no Jāņa Ruņģa agrīnajiem pusaudžu gadu garadarbiem, kas tikai nesen ieguvis tiesības iegulties albuma sasildošajā klēpī. “Šajā nenoteiktības laikā, kad informatīvajā laukā pastāv tik daudz fiktīvu lietu, kāpēc gan nepiedāvāt savu fikciju?” filozofiski jautā Jānis Ruņģis.

Dziesmas ierakstā piedalās arī dziedātājs Miķelis Putniņš no grupas “Ezeri” un stīgu kvartets “NŌNA”, bet videoklipu veidojis Oskars Artūrs Upenieks, kuram tika dota brīva vaļa nodoties dažādiem eksperimentiem ar krāsām.

“Kopīgi nonācām pie vairākiem pieturas punktiem un virzieniem,” viņš stāsta. “Jau dziesmas nosaukums “Fikcija” diezgan labi raksturo arī tās video – tajā ir kas tāds, ko īsti nevar saprast, un varbūt tā, ko redzam, īsti nemaz nav? Vai tas ir mūzikas videoklips, eksperimentāls video vai dziesmas vizualizācija, katrs var interpretēt pēc savas izpratnes. Tas var būt viss iepriekš minētais, bet varbūt tā vienkārši ir fikcija…”

Jānis Ruņģis ir visas albumā dzirdamās mūzikas autors, kā arī “Dzīvojumu” producents. Viņš pats dziesmas iedziedājis, iespēlējis ģitāras, elektrisko basu un vēl citus mūzikas instrumentus. Gala miksu un arī māsterēšanu jeb skaņas gala apstrādi veicis jau minētais albuma līdzproducents Mārtiņš Krastiņš.

Bez paša Jāņa Ruņģa un arīdzan jau minētajiem Miķeļa Putniņa un stīgu kvarteta “NŌNA” (Līva Tomiņa (vijole), Dita Celitāne (vijole), Madara Tupiņa (alts), Sarma Gabrēna (čells)) albuma tapšanā piedalījušies vēl citi mūziķi: vokālistes Kristīne Pāže un Marija Valmiera, saksofonists un flautists Deniss Paškevičs, kontrabasists Staņislavs Judins, bundzinieks Rinalds Maksimovs, kā arī klarnetists un ģitārists Viesturs Melders un Matīss Runtulis, kuri abi piedalījušies arī ieraksta skaņu režijas un miksēšanas procesā. Albumā izmantoti paša Jāņa Ruņģa, kā arī Elīnas Veckaktiņas, Guntara Godiņa un Raiņa teksti. Dizaina autore ir Ella Mežule.

Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” radās 2012. gadā, kad ģitārists Jānis Ruņģis Rīgas Doma kora skolā “uzdžemoja” kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Jāni Rubiku. Toreiz tapa grupas tituldziesma “Ruņģa Klātbūtne”. “Jāņa Ruņģa Klātbūtni” var uzskatīt arī par galvenā vaininieka soloprojektu, taču viņš to tomēr uztveru kā grupu, kuras dalībnieki mēdz pamainīties. 2018. gadā tika izdots grupas debijas albums “Ārpus Prātus”. Šogad nāca klajā arī Jāņa Ruņģa eksperimentālās mūzikas soloplate “Yggdrasil”. Tāpat dienasgaismu ieraudzīja nu jau ar “Lielo Kristapu” apbalvotā Lienes Lindes un Armanda Zača dokumentālā filma “Klātbūtne”, kurai Jānis radīja oriģinālmūziku.

Foto & video: publicitātes